aptumšotā versija - daudz laimes vārda dienā visiem gunāriem!

pagājušnakt redzēju tevi sapnī, dace m. - iespējams tāpēc, ka nesen nosūtīju tev makjavellisku pastkarti, hi-hi, no peštas, gaidi -, tikai ne tu biji vairs skolotāja, ne es vairs skolnieks, mēs abi bijām divi nieki kaut kādas Augstākas Gaismas, Λὀγος-a priekšā. filma tinās atpakaļ, tavi mati bija drīz rudi, drīz zeltaini, drīz tumši, droši vien īstā krāsa, es nodomāju; un mēs tā kā ceļojām kopā laikā un vispār bijām nemateriāli, bet pats kopīgais ceļojums bija nozīmīgs kā kādreiz jaunībā kopīga stopēšana, kas man gandrīz vienmēr ir labi padevusies, tikai mēs nekad neesam stopējuši kopā, kas ir nožēlojami. es pēdējā laikā daudz kavējos pagātnē, nākotne, šķiet, mani ir pārstājusi interesēt vispār; es gribēju tev kaut ko tādu ierakstīt pastkartē, bet tad iedomājos, ka varbūt tā nebūsi tu, kas to pirmā izlasīs, un mazliet pacenzēju pastkartes tekstu. vēl tikai gribas piebilst, ka sapnis bija labs. tas nekas, ka sižeta tur nekāda nebija. sižets, zini, vienmēr ir safleitēts, augstākā patiesība ir klātbūtnē, epizodiskumā, vēstījumu daudzbalsībā. saluti.