skumjās tualetes durvis un līdztiesības un solidaritātes vēsts baseinā
Nov. 18th, 2012 | 03:47 am
From:: gedimmteversion
biju divās gaŗlaicīgās pārtijās, vienā latvju tusā (meitenei 18) un otrā - vācu (meitenei 33). abi bija pa savam briesmīgi - pirmais ar pārēšanos un bezgaumīgu izrādīšanos, otrais - ar lielu troksni un alkohola pārdaudzumu; tā kā es nedzeŗu, man no tā visa ne silts, ne auksts, bet slikta mūzika un bļaušana gan dara slimu. brīžiem tāpat bija jautri, bet brīžiem ļoti ļoti skumji, it īpaši tad, kad iegāju jau pazīstamajā mazmājiņā un uz durvīm no jauna pārskatīju ex novio pārzīmētās karikatūras ar abortiem, asinis vemjošu papu ("tēti, kad es izaugšu liels, es būšu mauka tāpat kā tu." "malacis.") un slepkavīgu mammu, kas spartiskā mierā lidina zīdaini no klints: "skaties, mūsu bērniņš prot lidot!". aina baznīcā: "kā tad mazajam vārdā?" "aborts." šādas karikatūras noteikti ir iedarbīgākas nekā tūkstoš lekciju par vardarbību ģimenē utt. tāpat spēcīgi nostrādā lielākajā pilsētas peldbaseinā izstādītās laminētās fotogrāfijas: vecīši, slimnieki, pazemotie, piekautie, cietumnieki, nēģeŗi, narkomāni, psihiski slimie, geji, lesbietes un bezpajumtnieki. smaidīgi, raudoši, izmisuši, vienaldzīgi. klāt pielikti aizkustinoši, varbūt naivi un didaktiski, bet iedarbīgi paraksti: "draudzībai nav robežu", "arī viņa ir tāds pats cilvēks kā tu" vai "jākaunās ir tikai varmākam, nekad - cietušajam". es teiktu, ka šādas bildes būtu derīgi eksponēt publiskajā telpā arī latvijā.
