RIFF (memo) ctd.
« previous entry | next entry »
Oct. 1st, 2011 | 09:43 pm
Aizvakar: Apflickorna (Pērtiķiene(?), SWE (2011), rež. Liisa Aschan
Diezgan savārstīts gabals par divām negantām pusaudzēm un viņu neganto mijiedarbi. Emma un Kasandra apgūst jāšanas māku kādā sporta skolā. Kasandra ir iemīlējusies Emmā, un Emma ar viņu manipulē. Sacensību izlasē iekļūst tikai Kasandra, Emma paliek aiz svītras. Emma (Kasandras izprovocēta "sit man, sit man") iezveļ Kasandrai pa kāju ar (siena) dakšu. Rezultātā K. iziet no ierindas un E. viņu nomaina. Beigu kadrs: E. lepni plīvo zirgā. Bērnišķīgi. Nezinu, ko par šo visu domāt. 5/10
Werckmeister Harmóniák (Verkmeistera harmonijas), HUN (2000), rež. Béla Tarr
Sirreāls gabals par ciema muļķīti (vai varbūt visugudro) kaut kādā dziļā Austroungārijas ziemā. Uz pilsētiņu tiek atvests milzu valis (izbāzts; refleksija par mākslas mākslīgumu); aizkustinoša ir galv. varoņa atrašanās tumšā telpā kopā ar šo karkasu, kam acs skumīgi spīd. Hercoga vārds un runas par jaunu kārtību izraisa fantastiskas jukas un nevajadzīgu varmācību (nemiernieki demolē slimnīcu un sit gulošos). Ļoti prasmīgi radīta bezizejas un absurda sajūta. Melnbaltā estētika un lēnie plāni párceļ pagātnē. 7/10
Vakar: Phnom Penh Lullaby (Pnompeņas šūpuļdziesma), POL (2011), rež. Pawel Kloc
Dokumentāls mazbudžetnieks par nedienām Kambodžā, par drausmīgo trūkumu, maucību, narkomāniju un noziedzību tur. Šo filmu būtu vērts izrādīt pārticīgajā Eiropā. Galvenie varoņi ir cilvēki no ielas, kāds ebrejs un viņa sieva ar 2 meitām (viena ne no viņa). Abi dzīvo galīgā trūkumā un ir spiesti vienu meitu (5 g.v.) pārdot prostitūcijā, jo citādi viņa tāpat tiktu nozagta uz "51. ielas". Režisors pats nespēja paskaidrot, par ko filma ir, teica: par dzīvi. Koncepcijas trūkums un apzinātā sižetiskā nelinearitāte (laikjukas) padara šo citādi vērtīgo gabalu ļoti grūti saprotamu. Būtu vēlams pārmontēt. Citādi - ļoti labi. 8/10
Red State (Sarkanais štats), USA (2011), rež. Kevin Smith
Ļoti spēcīgs gabals par pusaudžu hormoniem un fanātiskiem mormoniem. Asinis šķīst, mormoņi cīnās līdz pēdējam. Jesús Kristur! Filma pompoza līdz absurdam, bet ļoti izklaidējoša. 8/10
Šodien: īsfilmas Kæri Kaleb (Mīļo Kaleb), ICE (2011) rež. Erlandur Sveinsson
Filmiņa par pusaudzību un izaugšanu, savā ziņā Erziehungsgeschichte, kas beidzas letāli - bērni (14 g.v.) + 50 grādu alkohols = galv. varoņa nāve. C'est la vie, baby. 8/10
Meginlandið (Kontinents), ICE (2011) rež. Hallur Örn Árnason
Autobosa šofeŗa nomoda sapnītis par Čarlza Bukovska "On the Continent" tēmu. 6/10
Kría, vegamynd (Kaija, road movie), ICE (2011) rež. Dögg Mósesdóttir
Miglaini filmēts gabals par miglainu dzīvi - bezmērķīgu stopēšanu, sapistām dzīvēm. Skaistas ainavas. Beigas laimīgas, pat naivas. 7/10
Karlsefni (Vīru būšana), ICE (2011) rež. Einar Þorsteinsson
Zvejniekam ir septiņas meitas un beidzot arī dēls. Tomēr dēls viņam nav uz ilgu laiku, viņš visai dramatiski puiku zaudē. Par laimi, drīz uzrodas mazdēls. Visai sirreāls, bet skaists gabals, kas gan maz ko līdz tradicionālo dzimumlomu un stereotipu atcelšanas darbā. 8/10
BDSM, ICE (2011) rež. Jón Gauti Jónsson
Atbaidošs dokupiks par cilvēkiem, kam patīk nodarīt sev un citiem sāpes. Aprakstošs, ne izskaidrojošs - vājprātu jau gan laikam arī velti censties skaidrot. Estētiski nebaudāmi. 1/10
We Refuse to be Cold (Mums nekad nebūs auksts), CAN (2011) rež. Alexander Carson
Naivs gabaliņš par jauna puiša un meitenes stratēģiju "kā pārlaist ziemu Monreālā", viņu apņemšanās, solījumi un sildījumi. 6/10
Vera, ICE (2011) rež. Ugla Hauksdóttir
Par cilvēku dažādos laikos, par dažādiem cilvēkiem vienā, atmiņas, zaudējumi, samierināšanās. Skaista, manipulatīvi iekļauta Šopēna un Mocarta klaviermūzika. Aizkustināja (laikam mūzika vairāk nekā filma). 7/10
Bon appétit, ICE (2011) rež. Helena Stefánsdóttir
Šī īsfilma nudien ir nekāda, istabene Zeme satiek amerikānieti Minervu, nozog viņai kurpes, atliek tās vietā, abas satiekas un sadzeŗ utt. Ļoti nesakarīgi. 1/10
Stanislaw (Staņislavs), ICE (2011) rež. Jón Már Gunnarsson
Par islandiešu ksenofobiju un kultūrmijiedarbes stereotipiem. Vietām smieklīgi. 6/10
Ósýnileg mæri (Neredzamā robeža), ICE (2011) rež. Haukur M. Hrafnsson
Dzīve Polijā - lai islandieši saprot, kāpēc Islandē ir tik daudz poļu imigrantu. Es gan teiktu, ka robeža starp turīgajiem un trūcīgajiem vismaz tai filmā ir vairāk nekā redzama. 5/10
***
Project Nim (Nima projekts), USA (2011), rež. James Marsh
Satriecoši labs gabals par 1970.gados dzimušu šimpanzi Nimu un ASV zinātnes centieniem iemācīt viņam valodu. Šimps dzīvo cilvēku ģimenē, viņam māca zīmju valodu, pēc tam institūtā, pēc tam speciālā mītnē; Nims apgūst daudzus desmitus zīmju, tomēr pastāvīgus teikumus radīt nespēj. Secinājums: šimpanzes ir valodnespējīgi, un tas, kā dzīvnieki sazinās, strictu sensu nav saucams par valodu. Kad Nimam ir 5 gadi, viņu nodod testēšanas centram, jo pieauguši šimpanzes ir pārāk bīstami cilvēkam. Māršs pats bija klāt un atbildēja uz jautājumiem - viņš nemoralizē, neveic nekādas pro-animal rights kampaņas, bet parāda 'darbus, ļaujot tiem runāt paši par sevi'. 9/10
Diezgan savārstīts gabals par divām negantām pusaudzēm un viņu neganto mijiedarbi. Emma un Kasandra apgūst jāšanas māku kādā sporta skolā. Kasandra ir iemīlējusies Emmā, un Emma ar viņu manipulē. Sacensību izlasē iekļūst tikai Kasandra, Emma paliek aiz svītras. Emma (Kasandras izprovocēta "sit man, sit man") iezveļ Kasandrai pa kāju ar (siena) dakšu. Rezultātā K. iziet no ierindas un E. viņu nomaina. Beigu kadrs: E. lepni plīvo zirgā. Bērnišķīgi. Nezinu, ko par šo visu domāt. 5/10
Werckmeister Harmóniák (Verkmeistera harmonijas), HUN (2000), rež. Béla Tarr
Sirreāls gabals par ciema muļķīti (vai varbūt visugudro) kaut kādā dziļā Austroungārijas ziemā. Uz pilsētiņu tiek atvests milzu valis (izbāzts; refleksija par mākslas mākslīgumu); aizkustinoša ir galv. varoņa atrašanās tumšā telpā kopā ar šo karkasu, kam acs skumīgi spīd. Hercoga vārds un runas par jaunu kārtību izraisa fantastiskas jukas un nevajadzīgu varmācību (nemiernieki demolē slimnīcu un sit gulošos). Ļoti prasmīgi radīta bezizejas un absurda sajūta. Melnbaltā estētika un lēnie plāni párceļ pagātnē. 7/10
Vakar: Phnom Penh Lullaby (Pnompeņas šūpuļdziesma), POL (2011), rež. Pawel Kloc
Dokumentāls mazbudžetnieks par nedienām Kambodžā, par drausmīgo trūkumu, maucību, narkomāniju un noziedzību tur. Šo filmu būtu vērts izrādīt pārticīgajā Eiropā. Galvenie varoņi ir cilvēki no ielas, kāds ebrejs un viņa sieva ar 2 meitām (viena ne no viņa). Abi dzīvo galīgā trūkumā un ir spiesti vienu meitu (5 g.v.) pārdot prostitūcijā, jo citādi viņa tāpat tiktu nozagta uz "51. ielas". Režisors pats nespēja paskaidrot, par ko filma ir, teica: par dzīvi. Koncepcijas trūkums un apzinātā sižetiskā nelinearitāte (laikjukas) padara šo citādi vērtīgo gabalu ļoti grūti saprotamu. Būtu vēlams pārmontēt. Citādi - ļoti labi. 8/10
Red State (Sarkanais štats), USA (2011), rež. Kevin Smith
Ļoti spēcīgs gabals par pusaudžu hormoniem un fanātiskiem mormoniem. Asinis šķīst, mormoņi cīnās līdz pēdējam. Jesús Kristur! Filma pompoza līdz absurdam, bet ļoti izklaidējoša. 8/10
Šodien: īsfilmas Kæri Kaleb (Mīļo Kaleb), ICE (2011) rež. Erlandur Sveinsson
Filmiņa par pusaudzību un izaugšanu, savā ziņā Erziehungsgeschichte, kas beidzas letāli - bērni (14 g.v.) + 50 grādu alkohols = galv. varoņa nāve. C'est la vie, baby. 8/10
Meginlandið (Kontinents), ICE (2011) rež. Hallur Örn Árnason
Autobosa šofeŗa nomoda sapnītis par Čarlza Bukovska "On the Continent" tēmu. 6/10
Kría, vegamynd (Kaija, road movie), ICE (2011) rež. Dögg Mósesdóttir
Miglaini filmēts gabals par miglainu dzīvi - bezmērķīgu stopēšanu, sapistām dzīvēm. Skaistas ainavas. Beigas laimīgas, pat naivas. 7/10
Karlsefni (Vīru būšana), ICE (2011) rež. Einar Þorsteinsson
Zvejniekam ir septiņas meitas un beidzot arī dēls. Tomēr dēls viņam nav uz ilgu laiku, viņš visai dramatiski puiku zaudē. Par laimi, drīz uzrodas mazdēls. Visai sirreāls, bet skaists gabals, kas gan maz ko līdz tradicionālo dzimumlomu un stereotipu atcelšanas darbā. 8/10
BDSM, ICE (2011) rež. Jón Gauti Jónsson
Atbaidošs dokupiks par cilvēkiem, kam patīk nodarīt sev un citiem sāpes. Aprakstošs, ne izskaidrojošs - vājprātu jau gan laikam arī velti censties skaidrot. Estētiski nebaudāmi. 1/10
We Refuse to be Cold (Mums nekad nebūs auksts), CAN (2011) rež. Alexander Carson
Naivs gabaliņš par jauna puiša un meitenes stratēģiju "kā pārlaist ziemu Monreālā", viņu apņemšanās, solījumi un sildījumi. 6/10
Vera, ICE (2011) rež. Ugla Hauksdóttir
Par cilvēku dažādos laikos, par dažādiem cilvēkiem vienā, atmiņas, zaudējumi, samierināšanās. Skaista, manipulatīvi iekļauta Šopēna un Mocarta klaviermūzika. Aizkustināja (laikam mūzika vairāk nekā filma). 7/10
Bon appétit, ICE (2011) rež. Helena Stefánsdóttir
Šī īsfilma nudien ir nekāda, istabene Zeme satiek amerikānieti Minervu, nozog viņai kurpes, atliek tās vietā, abas satiekas un sadzeŗ utt. Ļoti nesakarīgi. 1/10
Stanislaw (Staņislavs), ICE (2011) rež. Jón Már Gunnarsson
Par islandiešu ksenofobiju un kultūrmijiedarbes stereotipiem. Vietām smieklīgi. 6/10
Ósýnileg mæri (Neredzamā robeža), ICE (2011) rež. Haukur M. Hrafnsson
Dzīve Polijā - lai islandieši saprot, kāpēc Islandē ir tik daudz poļu imigrantu. Es gan teiktu, ka robeža starp turīgajiem un trūcīgajiem vismaz tai filmā ir vairāk nekā redzama. 5/10
***
Project Nim (Nima projekts), USA (2011), rež. James Marsh
Satriecoši labs gabals par 1970.gados dzimušu šimpanzi Nimu un ASV zinātnes centieniem iemācīt viņam valodu. Šimps dzīvo cilvēku ģimenē, viņam māca zīmju valodu, pēc tam institūtā, pēc tam speciālā mītnē; Nims apgūst daudzus desmitus zīmju, tomēr pastāvīgus teikumus radīt nespēj. Secinājums: šimpanzes ir valodnespējīgi, un tas, kā dzīvnieki sazinās, strictu sensu nav saucams par valodu. Kad Nimam ir 5 gadi, viņu nodod testēšanas centram, jo pieauguši šimpanzes ir pārāk bīstami cilvēkam. Māršs pats bija klāt un atbildēja uz jautājumiem - viņš nemoralizē, neveic nekādas pro-animal rights kampaņas, bet parāda 'darbus, ļaujot tiem runāt paši par sevi'. 9/10