sviesta šodien nav, vai nevēlaties lielgabalu?

Šonakt sapnī biju šajā pašā pilsētā, divi viņi bija klāt, divi tik ļoti, bet trešais gāja pretī pa ielu un neatcerējās.

I search in snow, in vain - for your footsteps trail
I have to kiss them with my scalding tears
until I see the ground

bury me under ice
smother me under the ice
and snow

mainās tikai cilvēki. sniegs visu laiku tāds pats

I don't mean to seem like I
Care about material things,
Like a social status,
I just want
Four walls and adobe slats
For my girls

viss ir tā, kā tas ir.

Kaut kad augustā paņēmu no drauga Knutu Hamsunu un nolēmu lasīt. Izlasīju vienu darbu "Zem rudens zvaigznēm" un atlocīju lapas vietās, kur kaut kas pavisam labs bija rakstīts. Tagad šķirstu un atrodu tikai vienu atlocīti:
"Savāds putns - šī mazā zīlīte! Īstenībā tas jau gan ir gājputns, taču priekšteči viņu pieradinājuši pie domām, ka ir iespējams pavadīt ziemu arī tepat."

Vispār man vienmēr liekas, ka "es jau nu atcerēšos lappuses numuru", bet patiesībā es aizmirstu pat grāmatas nosaukumu

vakar atkal pa miljons gadiem redzēju skaistu pilsētu naktī. pēc tam arī bija ļoti garšīgs sarkanvīns un filma "Mr.Nobody", kurā saskatījām pārāk daudz līdzību ar to, ko paši iepriekš vakar runājām. vienvārdsakot, palika tā mazliet transcendentāli un gājām gulēt. palika pusstunda, ko noskatīties sestdien

patīkamākā sajūta pēdējo mēnešu laikā - būt blakus un nejusties (par to) slikti