(no subject)
Jan. 13th, 2014 | 08:36 pm
Šodien doties uz darbu sanāca no pavisam neparasta virziena. Ejot pa Ģertrūdes ielu, kādas frizētavas logā ieraudzījām Valsts Valodas Centra (viņš gan šo bija redzējis jau agrāk, ja tagad nemaldos) sertifikātu par klientiem draudzīgu kaut ko -- vidi, kur runā latviski un klientiem ir patīkami tur atrasties.
Kā šāds sertifikāts tur, logā, varētu būt nonācis? Gara acīm redzu, kā VVC inspektorīte aiziet pie savas urāliskās maņikiršicas, un pēc procedūras, atvadoties secina: "Klau, Sveta, tu tak baigais malacis, ka šitā ar mani latviešu valodā runā," uz ko Sveta (šeit var būt jebkurš vārds, kas nāk prātā un ir no austrumkrasta) kautrīgi atbild: "Nu ko, nu ko."
Pēc pāris dienām logā parādās sertifikāts.
Kā šāds sertifikāts tur, logā, varētu būt nonācis? Gara acīm redzu, kā VVC inspektorīte aiziet pie savas urāliskās maņikiršicas, un pēc procedūras, atvadoties secina: "Klau, Sveta, tu tak baigais malacis, ka šitā ar mani latviešu valodā runā," uz ko Sveta (šeit var būt jebkurš vārds, kas nāk prātā un ir no austrumkrasta) kautrīgi atbild: "Nu ko, nu ko."
Pēc pāris dienām logā parādās sertifikāts.