(no subject)

Sep. 21st, 2009 | 12:35 am

gribētu savā dzīvē kādreiz tādu endingu kā "Oņeginā", kad viņš izmisīgi lūdz, bet viņa, lai vai cik ļoti mīl, bet saka "Nē" (protams, ar asarām acīs; savādāk jau nekādi)
es tās saucu par skaistām skumjām

apskatīt | nu, nu - you tell me {2} | Add to Memories


tramplīnlēkšana nav sporta, bet nāves veids.

Sep. 21st, 2009 | 09:19 pm

Zāra prātoja par to, vai kādreiz kāds ir mēģinājis taisīt pašnāvību tur.
Rāpāmies un tikām līdz vidum, viss grab, liekas, ka trase nav lietota kopš kaut kāda Ziemas kara, kad šī vieta tika viennozīmīgi iekarota un nolemta iznīcībai, jo nekādu pazīmju par to, ka modernā pasaule būtu šeit spērusi savu mehānisko un tehnisko kāju, nav.
Protams, prieks, ka trasi rotā hip hop kultūras necienīgi "grafitī", tātad zinam, ka kāds šeit noteikti ir bijis pirms mums (lieli smiekli, jo biju tur pirms 3 nedēļām, bet tad jau biju sisīte un trīcēdama/drebēdama rāpos) un tas noteikti ir bijis kāds, kas klausās X-Zibit (un tad sākām dziedāt kaut kādu pavisam melnu dziesmu). Zāra jau mani sabaidīja, es domāju, ka citā kompānijā noteikti uzrāptos pašā augšā un tad redzētu pilsētu (konkrēti pilsētu, nevis tikai savu rajonu).
Bet visādā ziņā labs vakars. Labas sarunas. Un jā, tagad mums ir nodoms noskaidrot, kas īsti notiek Izraēlā un Palestīnā, jo ar Irāku un Afganistānu viss it kā pluss mīnuss skaidrs.

apskatīt | nu, nu - you tell me | Add to Memories