(no subject)
Feb. 7th, 2009 | 01:06 pm
sapņoju par izdegušu pilsētu un cilvēkiem,kas visi strādā vienā fabrikā. un viņi ar laiku paliek par rīsiem. un es sēdēju pie tās fabrikas un kaut ko rakstīju. tad pa ceļu aizskreja viens pazīstams puisis, jo viņš dzirdēja, ka viņu kāds sauc. un tad nomainījās visi skati, visi varoņi (izņemot mani), un es biju savos laukos, gāju pa mazo ieliņu, kas ved gar manu vecvecāku mājām, man rokās bija liela zemene, bet blakus - vīrietis no kāda 18.-19.gs, viņam bija cilindrcepure, melnas drēbes un viņš visu laiku atkārtoja to, ka nekas vēl nevar sākties.