čīkstuļa pieraksti

ikviens jūtas skaists, kad ir sapucējies. vai kad iznāk no dušas, vismaz tā stāsta un man arī tā ir.
bet ziniet, kad es vēl jūtos skaista? iznākot ārā no treniņzāles, kad seja ir divās krāsās, acis stiklainas, mati pusslapji un nedaudz izpūruši, apģērbs slapjš un nepārāk smaržīgs... un sejā smaids. pēc laba treniņa. jūtos skaista, vienalga, kā izskatos.

manam ķermenim ir paģiras
fiziskas. visu lauž un viss smeldz.
nezinu, kā pagulēšu šonakt.

man sāp augšstilbi, dibens un nedaudz muguras lejasdaļa. vēl arī mazliet pleci. nogurumu jūtu pilnīgi visā savā ķermenī, varbūt vienīgi roku pirksti nav noguruši. jo, šķiet, pat piere un mati ir noguruši.

tā ir pēc laba treniņa un pirts.

visam jābūt līdzsvarā. pa dienu nogurdināju prātu, vakarā nogurdināju ķermeni. un, ja pie tā pierod, tikai tā sevi izsmeļot, var izgulēties. un daudz mācīties. jo, ja mana atpūta darbadienu vakaros aprobežotos ar trulu blenšanu vienā vai otrā ekrānā (dators/tv), es laikam sajuktu prātā.

un tiem, kas nesaprot dullu sportošanu.. varu vien novēlēt to fantastisko sajūtu, kad pēc grūta treniņa patīkami smeldz muskuļi un tu apzinies katru sava ķermeņa daļu. saproti, ka tev ir arī mugurkauls, apzinies, kuri muskuļi darbojas konkrētajā vingrinājumā... pilnīga kontrole pār savu ķermeni. un tas nogurums, tas enerģijas pārpilnais nogurums, kad, lai gan visi spēki izsmelti, tev šķiet, ka vēl varētu kalnus gāzt.

uh.