dk
tikko parunājos ar aneti, kura pašlaik (jau no ceturtdienas) atrodas dānijā, un tur atradīsies tuvākos divus gadus. un man tik jocīgi palika.. it kā es te sēdētu uz vietas, bez jebkāda progresa un izraušanās no rutīnas, bet viņa tur dzīvo savu dzīvi ar pilnu sparu, ar galvu pa priekšu lecot jaunos izaicinājumos. labi, ka oktobrī prom uz UK (nē, sēnes nelasīšu, studēšu). tas arī ir, ja ne ar galvu pa priekšu, tad vismaz bombačkā noteikti. ļoti gaidu. citādāk mana izraušanās no rutīnas notiek trešdienu, ceturtdienu, piektdienu, sestdienu (un nu jau, acīmredzot, arī pirmdienu) vakaros/naktīs, kad uzvelku skaistas drēbes un dodos ielās. un visi ceļi ved uz vecrīgu. un PAT TĀ jau sāk palikt par rutīnu. ceturtdien dejoju uz letes. kaut kas iepriekš nedarīts. tas patīk.
un man gribas pīpēt.
un paklausīties the ting tings - that's not my name
un man gribas pīpēt.
un paklausīties the ting tings - that's not my name