čīkstuļa pieraksti

mājās daudz kas brūk nost - brālis depresīvā rudens besī, mammai jāiet uz ārstu pārbaudēm, tētis, kā vienmēr, pesimisma karalis... divi draugi nav viens ar otru runājuši kopš mana atvadu vakara, kas bija 2. oktobrī. jūtos sasodīti bezpalīdzīga, un tā jau arī ir, jo neko īsti nevaru palīdzēt no attāluma, un nezin, vai arī man tas būtu jādara. laikam jāļauj dzīvot un izlemt pašiem.