čīkstuļa pieraksti

sēžu uz palodzes, 5. stāvs. logs vaļā. biju uz teātri, uz izrādi "Zilā kalna Marta" JRT. biju ar draugiem, ar mīļiem, labiem draugiem. skan 103,7, LR3, klasika. sajūtas nemāku izskaidrot itin nemaz, mēģinu, bet nesanāk nesanāk nesanāk.. jāizmēģina apziņas plūsma? labi labi labi labi un citu neko uzrakstīt nevar, tikai vārds "labi" nāk prātā, un gribās tādu sajūtu vienmēr, nu, varbūt vēl nedaudz piepildītāku, bet pašlaik neko vairāk nemaz nevajag kā tikai labi labi labi un klasisko radio, vēja plūsmas, palodzi un vienatni tumsā. mūzika tik skaista, ka jūtos pazemīga, ka man tāds pagodinājums dots, ka varu klausīties, un tā arī ir ar draugiem, tiem labajiem draugiem, kas man uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, ko varu saukt par labajiem un foršajiem, un tie ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi... [atnāca brālis un viņa draudzene, apziņas plūsma notrūka, te tad arī apstāšos] vakars pagaidām tik skaists, ka raudāt varētu.