![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nogulēju 16 stundas, jo iepriekšējās divas naktis nebiju gulējusi.
Sapņoju, ka esmu mājās, neatceros, ko darīju un kāpēc, bet skaidri zināju, ka esmu Rīgā un jutos labi. Pamodos, atvēru acis, nesapratu, kāpēc neesmu mājās, kāpēc es skatos uz savu Anglijas istabas sienu, nevis māju istabas sienu. Tā kā ar tādu bomi pa galvu. Tik bēdīgi. Līdzīgas emocijas vien vienreiz bija bijušas, toreiz pamodos raudot. Bet toreiz sapnis bija par ļoti lielu laimi, jutos tā... nu TĀ, ka nav vārdu, cik skaisti. Kad sapratu, ka sapnis, negribēju mosties.
Labāk nesapņot.
Sapņoju, ka esmu mājās, neatceros, ko darīju un kāpēc, bet skaidri zināju, ka esmu Rīgā un jutos labi. Pamodos, atvēru acis, nesapratu, kāpēc neesmu mājās, kāpēc es skatos uz savu Anglijas istabas sienu, nevis māju istabas sienu. Tā kā ar tādu bomi pa galvu. Tik bēdīgi. Līdzīgas emocijas vien vienreiz bija bijušas, toreiz pamodos raudot. Bet toreiz sapnis bija par ļoti lielu laimi, jutos tā... nu TĀ, ka nav vārdu, cik skaisti. Kad sapratu, ka sapnis, negribēju mosties.
Labāk nesapņot.