čīkstuļa pieraksti

manuprāt, visās manās ilgās pēc mājām, visā smeldzē, ir sava daļa romantikas. ilgas taču ir vienas no skaistākajām emocijām, kas vispār var būt. tas kā... nu, nav taču saldā bez skābā, vai ne? vispār, baigā emociju gamma, tikai jāpaspēj visu piefiksēt un neaizmirst. jo patiesībā viss taču ir tik skaisti un labi. kad tad vēl, ja ne tagad? kurš gan cits, ja ne es? un jātver, jāķer un jāiepazīst, jo, kas zin, varbūt rīt jau būs par vēlu.