čīkstuļa pieraksti

mēģinot palīdzēt draugiem risināt konfliktu, šķiet, šodien esmu pateikusi pārāk daudz. pārāk daudz savas patiesības, pārāk daudz sava viedokļa. tajā brīdī šķita pareizi, bet tagad nevaru saprast, vai neesmu pateikusi un atļāvusies par daudz. es negribu, lai ir tā, ka runāšana ar mani ir tas, kas novedīs līdz kādam noteiktam atrisinājumam, īpaši ja tas būs nelāgs. johaidī, ko man darīt? atvainoties? pateikt, ka "it was not my place"?
es un mana lielā mute. bet tajā brīdī likās tik svarīgi. un man vēl teica paldies. sasodīts sasodīts.