čīkstuļa pieraksti

labiem draugiem irst laukā draudzība, pa visiem diegiem.
kopš viņu lielā konflikta vakar, esmu runājusi tikai ar vienu no viņiem. otram bail zvanīt.
it kā jau nav mana darīšana, bet tik ļoti gribu viņus "salabot". nolikt visu pa plauktiņiem, salikt to planētu stāvokli tā, lai ir harmonija un saskaņa. lai tā smeldze un nepateiktais, un sāpe, kas krāta iekšā, pazūd. lai viss atkal ir labi.
mani nevar vainot par to, ka gribu dzīvot pagātnē vai iedomu pasaulē. tur viss ir skaistāk. un vieglāk.
a man sirds sāp. un es pat neesmu viena no viņiem. negribu pat iedomāties, kā jūtas viņi.
sasodīts, draugi nedrīkst pajukt. manā kontā ir tik viena izjukusi ilggadēja draudzība, un tā vēl joprojām sāp. un, lai gan kaut kāds kontakts tiek uzturēts, nekad vairs nav bijis tā, kā bija pirms tam.
tāpēc ir jārunā. nevar gaidīt, ka visi visu uzminēs. ir jāsaka.
nezinu, ko darīt. un tā nav bijis ļoti sen.