čīkstuļa pieraksti

šodien jau 1. decembris.
johaidī, kā laiks skrien.
un es nomierinājos par esejām. pagaidām. galvenais ir nokoncentrēties uz to, kuru tagad rakstu, par antisemītismu, tā ir SUMMATIVE (tiek ņemta vērā, izliekot gala atzīmi), otra, tā kas ceturtdien jānodod, ir FORMATIVE (netiek ņemta vērā, kā treniņš). un ir interesanti. tikai vislaik raudāt gribas, jo temats bēdīgs. iešu uzvārīšu sev makaronus.

vēl viena bezmiega nakts. beidzot sāku aizrauties ar mācībām, sen tā nebija bijis. pašlaik ar interesi lasu par to, kā vācu sabiedrība reaģēja uz antisemītismu nacistiskajā vācijā. interesanti.
un dienas plāns gatavs. ir jāraksta eseja. pirms tam, pirms lekcijām, jāsadzeras espresso, lai acis neaizkrīt ciet jau trijos. tagad dzeru trešo tējas krūzi, un domāju, ka jāiedzer kofeīna tabletītes. drošības pēc. gribu šodien pabeigt. vai vismaz daļu uzrakstīt.
un atkal klasiskā mūzika.
gribu uz simfoniskā orķestra koncertu.

esmu izdzērusi pārāk daudz melnās tējas. dzeru tikai ļoti stipru melno tēju. un nu jau laikam esmu pāršāvusi pār strīpu, ēdusi neko neesmu kopš 3iem rītā, tik tēju pļumpēju iekšā. acis drusku tā kā krīt ciet, bet sirds baigi jocīgi uzvedas. kaut kur esmu dzirdējusi, ka no pārāk liela tējas daudzuma varot nomirt. šī ir mana pēdējā krūze šodien.

viss būtu kārtībā, ja nesāpētu acis