![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
visi no manis gaida, kad pieaugšu. kad uzņemšos atbildību, kad beigšu ālēties. bet es tik ļoti negribu. negribu negribu negribu.
16. Septembris 2008
man šķiet, ka mans iPods ir visintīmākā lieta, kas man pieder. jā, mans apskrambātais elektrozilais, 4gb ietilpīgais iPods. nekad negribu citiem dot klausīties, negribu ij rokās dot. jo tur ir visi mani "dirty little secrets". un viss, kas man tuvs. tāpēc citiem dodu ar lielu nepatiku. viņi nesaprastu, viņi neuztvertu, kā es. jo tur visam ir savs stāsts. (jo arī īsie stāsti tomēr ir stāsti) mūzika vispār ir intīma padarīšana.
naktīs, kad ballējos, reizēm tik ļoti sagribās kaut kur pierakstīt sajūtu. te nu pāris pierakstījumi. nav jāsaprot. ierakstīju šeit tikai tāpēc, lai no telefona varētu izdzēst ārā.
02/08/2008 3:45
..gluži neatcerējos īsto melodiju un vārdus, tajā bija jādzied kaut kas par zeķēm un zābaciņiem, un tālo ceļu. un tad, vienā brīdī sadzirdēju, melodija atskanēja tikai mammas patīkamajā alta balsī. gandrīz vai jāraud.
07/08/2008 05:15
vecrīga. pie frančiem. kaut kādi mačo gājieni visiem. un drusku kolektīvais idiotisms. [pēc tam, kad redzēju bezjēdzīgu kautiņu uz ielas]
06/09/2008 03:16
es mēģinu, nē, pat nemēģinu, un nesanāk. tikai tādas pusizgāšanās, visādas tizlības. fak. ko nu? diez vai, ka leks daugavā. jāsāk dziedāt, droši, ka par tiem cimdiem, zeķēm un zābaciņiem.
06/09/2008 05:56
bet laikam nemaz nevajag, lai izdodas, tas laikam manam "well-being" nāk par labu. un es esmu paštaisna maita, kas tikai māk citus tiesāt. un tāpēc varbūt man tā arī vajag. nedabūt, ko gribas. bet sirde (vai ķermenis?) alkst anyway.
02/08/2008 3:45
..gluži neatcerējos īsto melodiju un vārdus, tajā bija jādzied kaut kas par zeķēm un zābaciņiem, un tālo ceļu. un tad, vienā brīdī sadzirdēju, melodija atskanēja tikai mammas patīkamajā alta balsī. gandrīz vai jāraud.
07/08/2008 05:15
vecrīga. pie frančiem. kaut kādi mačo gājieni visiem. un drusku kolektīvais idiotisms. [pēc tam, kad redzēju bezjēdzīgu kautiņu uz ielas]
06/09/2008 03:16
es mēģinu, nē, pat nemēģinu, un nesanāk. tikai tādas pusizgāšanās, visādas tizlības. fak. ko nu? diez vai, ka leks daugavā. jāsāk dziedāt, droši, ka par tiem cimdiem, zeķēm un zābaciņiem.
06/09/2008 05:56
bet laikam nemaz nevajag, lai izdodas, tas laikam manam "well-being" nāk par labu. un es esmu paštaisna maita, kas tikai māk citus tiesāt. un tāpēc varbūt man tā arī vajag. nedabūt, ko gribas. bet sirde (vai ķermenis?) alkst anyway.
"Pulkstens deviņus jau zvana,
Miegs ver acis ciet.
Arī bērniem strādāt gana,
Laiks ir gulēt iet.
Cimdi, zeķes, zābaciņi
Kaktā rāmi dus.
Tālu staigājuši viņi
Tagad miegā dus.
Logā tālas zvaigznes raugās,
Labunakti teic.
Labunakti, mīļo draudziņ,
Mēness tevi sveic."
Miegs ver acis ciet.
Arī bērniem strādāt gana,
Laiks ir gulēt iet.
Cimdi, zeķes, zābaciņi
Kaktā rāmi dus.
Tālu staigājuši viņi
Tagad miegā dus.
Logā tālas zvaigznes raugās,
Labunakti teic.
Labunakti, mīļo draudziņ,
Mēness tevi sveic."
atradu.. rakstīts 20/05/2005
"Es gribu vairāk. Es gribu tupēt šite pat! Man te ir labi, man viss ir kārtībā. Bet tas laiks tik nenormāli skrien uz priekšu, sāk palikt bail. Man liekas, ka esmu pelnījusi vairāk laika.
A man vienalga. Gribu gulēt ilgi, ilgi. Vai arī aizbraukt beidzot uz laukiem, tur pasēdēt un parunāties ar vectēvu. Iestādīt kartupeļus un sīpolus. Un izravēt dārzu. Un nopļaut zāli. Un aplaistīt tomātus siltumnīcā. Bet man tam, protams, nav laika. Man vispār vairs nav laika. Un dažreiz tas tik ļoti, atvainojos, besī laukā."
Bet ar vectēvu pasēdēt un parunāties vairs nevaru, ja nu vienīgi kapos. Un siltumnīcu arī šovasar nojauca.
"Es gribu vairāk. Es gribu tupēt šite pat! Man te ir labi, man viss ir kārtībā. Bet tas laiks tik nenormāli skrien uz priekšu, sāk palikt bail. Man liekas, ka esmu pelnījusi vairāk laika.
A man vienalga. Gribu gulēt ilgi, ilgi. Vai arī aizbraukt beidzot uz laukiem, tur pasēdēt un parunāties ar vectēvu. Iestādīt kartupeļus un sīpolus. Un izravēt dārzu. Un nopļaut zāli. Un aplaistīt tomātus siltumnīcā. Bet man tam, protams, nav laika. Man vispār vairs nav laika. Un dažreiz tas tik ļoti, atvainojos, besī laukā."
Bet ar vectēvu pasēdēt un parunāties vairs nevaru, ja nu vienīgi kapos. Un siltumnīcu arī šovasar nojauca.