čīkstuļa pieraksti

šodien tik draņķīgi, sen nav tā bijis. un iemesla nav, ir vienkārši tā, kā ir. iespējams, tas pelēkums nomāca, sauli sen neesmu redzējusi. gribētos kārtīgi izraudāties, bet nav jau par ko, nav jau iemesla. varbūt jāpaskatās kāda no tām tear-jerker filmām, varbūt atraus vaļā. a citādāk tāds pretīgums iekšā, tāds kā kamols, un nekustās ne no vietas. bet vajadzētu mācīties.
un vēl esmu pārdzērusies kafiju, rokas trīc.