Vakar biju iepirkt tabaku pie Covent Garden'a Roberta. Parunājām ar viņu un vēl vienu par pīpēm un cigāriem. Roberts tabaku jauc pats. Pēc tam aizgāju uz turpat netālu esošo Foyles. Slīdēju gar grāmatplauktiem ar sajūtu, bet bez precīzas nojausmas, ko gribētu palasīt. Balzaks, Benvils, Velbeks, Borouzs, kura Junky tikko pabeidzu - lielisks darbs. Flobērs, Gēte, Gissings, un tā tālāk alfabētiskā secībā. Nevarēju izlemt un ar to pašu sajūtu, kas parasti mani pārņem izvēloties apsveikuma kartiņas, nepiepildījuma sajūtu, uzkāpu augstāk pie akadēmiskajām disciplīnām. Tur ātri vien sapratu, ka pavisam nebūs tas, un kāpu atpakaļ lejā. Atsāku alfabētisko promenādi, līdz uzmeklēju Primo Levi. Zinu viņa skaudros autobiogrāfiskos darbus, bet izvēlējos The Wrench. Devos uz tūbu un sāku lasīt, jā.
"They may not share the intellectual's or the libertarian's disillusionment with the state as a political form, however much they wish to change the occupants of office or the political institutions of their home governments, or to alter the laws of countries of asylum to improve their chances. Refugees show a strong preference for settlement with the possibility of becoming citizens over a life in holding camps. They know they continue to be vulnerable until they can reestablish themselves as citizens, whether in their own or in some other state" - Colson E., Displacement
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |