Pirms pāris dienām skatījos BBC sižetu par nemieriem Turcijā. Uzmanību piesaistīja viens fragments no atbalsta mītiņa valdībai un tās realizētajai politikai, kurā uzstājās premjerministrs Erdogans. Diemžēl, nevaru atrast to video ar tulkojumu, bet viņa teiktais bija apmēram šāds: "nemiera cēlājus mēs izklīdināsim un to pārņemtās vietas tiks atdotas Turcijas tautai. Jā, mēs pielietojam asaru gāzi, gumijas lodes un ūdenslielgabalus, tāpat kā to dara citās valstīs. Zināms, ka Krievijā tā dara, Ķīnā tā dara, arī Rietumos tā dara. Bet dažās valstīs pat pielieto kaujas ieročus ar īstām lodēm."
Turcija jau ilgu laiku atrodas komplicētā procesā, kas virzīts uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai to izdarītu, tai ir jāizpilda noteikti kritēriji vadoties pēc t.s. acquis communautaire. Paskatoties uz Turcijas progresu ir redzams, ka uzlabojumi ir nepieciešami arī tādās sfērās, kā tiesu vara un pamattiesības (nr.23) un taisnīgums, brīvība, drošība (nr.24). Mums varētu šķist, ka Turcijas retorikai vajadzētu būt demokrātijas un pilsonisko brīvību avangardā. Bet tas, ko Turcijas premjerministrs paziņoja no skatuves nav pārāk atbilstoši tam, uz ko viņa valstij ir jātiecas. Protams, ir runa par politiskiem ideāliem, ko reālpolitika neizbēgami pielāgo varas sadales procesā, tomēr ceļā uz EU Turcijai ad interim vajadzētu likt uzsvarus uz pirmo, nevis otro.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
