Dokumentālajā filmā par Ziemeļkoreju BBC Panorama žurnālists kopā ar studentu grupu dodas sirreālā ekskursijā gida pavadībā. Pārsvarā ir filmēts slepeni, jo, lai gan kadros var redzēt, ka fotokameras tiek lietotas, to ierobežo. "No photos, no photos" atskan no gida autobusā un kādam varētu likties, ka nedrīkst fotografēt kaut ko stratēģiski nozīmīgu, kādu pretgaisa raķeti, varbūt. Bet tas, ko nedrīkst fotografēt, ir ikdienas aina aiz loga, visaptveroša nabadzība un panīkums, caur kuru tūristus ātri ved cauri ceļā no pieturas A uz B. Ir skaidrs, ka Ziemeļkorejai noslēpt tieši to ir stratēģiski svarīgi. Varbūt, ka tas ir savdabīgs inversa princips, kas raksturo šo atšķirību - demokrātiskās sabiedrībās ir tendence slēpt raķetes, totalitārās cilvēkus. Daži pieaicinātie eksperti norāda uz Ziemeļkorejas nācijas reliģiozo raksturu, vadoņu kultu, politiski ekonomisko atpalicību (ko atzīstot arī vietējie un tajā vaino Ameriku - "if the light goes out, blame America").
Interpretācijas un komentāri var būt dažādi, bet nofilmētais materiāls runā pats par sevi. Tūristiem izrāda fabriku, kas nestrādā, slimnīcu bez pacientiem, fermu bez dzīvniekiem, bet ar cilvēkiem - paraugģimeni; to pavada elektrības padeves traucējumi un viss šķiet iestudēts kā uz skatuves. Spīdošas vadoņu statujas pāri dubļiem un cirka izrāde armijas komandieriem, kurā uz raķetes maketa viens lido, kaut kur redzēta aina, tikai šeit bez ironijas.
Treileris
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |