Pēc deadline darbu trakuma un laika saspīlējuma, kad viss sastājas kā uz klints malas un tad gāžas pāri, iestājās klusums un miers. Klausos kā Sia smuki dzied un domāju, kā tas nākas, ka dažkārt atskatoties, ko esam padarījuši, izveikuši, rodas dīvaina 'tas tiešām esmu es?' sajūta.
Atsāku skatīties Breaking Bad, jo kaut kur 3 sezonā interese paplēnēja. Bet tā jau seriāls labs, visādas brīnumainas lietas notiek.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |