10:00PM - dažas piezīmes par šodienu
"Oh c'mon, it is a fairy tale!", šodien saņēmu atbildi uz savu atturīgo nostāju.
Laikā, kad PM Deivids Kamerons, īsi pirms karaliskajām kāzām, vēl paspēja paziņot, ka neiebilst pret nepotismu, bet to atbalsta, tādējādi vēl vairāk vēršot uzmanību uz zemajiem sociālās mobilitātes rādītājiem GB, tā tiešām var šķist kā pasaka. Princis ilgus gadus lolo un visbeidzot apprecās ar ne - augstdzimušu meiteni. Lai gan tomēr buržuāzijas, jeb pārtikušās vidusšķiras atvasi. Mobilitāte, protams, neliela, bet simboliska.
Antirojālistu un republikāņu nostāja veido spektru no skepses līdz noliegumam. Bagātie uzrīko izrādi, kas tikai vēlreiz apstiprina viņu statusu, turklāt vēl par nodokļu maksātāju naudu - policistu rindas, helikopteri, ielūgumi un pieņemšanas utt. utjpr., kamēr pavalstnieki pērk krūzītes un plastikāta karodziņus, ar ko pamāt garām braucošajiem dižmaņiem. Jāpiebilst gan, ka notikums valsts ekonomikai devis, atkal jau simbolisku, bet grūdienu. Protesta psiholoģija ir materiālistiska, vērsta pret pasakaino noskaņojumu un romantismu, kādam ļāvušies atbalstītāji. Racionāli apsvērumi un tuvredzīgas identifikācijas atpazīšana pret vienotības ideju, ticību cildenai vadonībai, un augstsirdībai.
Ironiskā kārtā valsts ir pretrunīgā situācijā - individuālisms, kas ir politekonomijas dzinējspēks ir tas pats individuālisms, kas vēlas atbrīvoties no valsts vēsturiskā mantojuma un identitātes simbola - monarhijas.
Bet princeses Diānas ēteriskā klātesamība ir nenoliedzama. Atbalstītājiem princis Viljams iemieso mātes garu, turpinot cerības un stiprinot to morālo fonu, kas ļauj (un liek) tiem uzlūkot šo notikumu kā noslēgumu un jaunu sākumu. Labākai pasaulei, pat ja tā ir tikai simbolisks apliecinājums tādai iespējamībai.