Prof. Rihards Kūlis: "Plaģiātisma lietas patiesais mērķis - iznīcināt Latvijas filozofiju un garīgo vidi formā, kādu to pazīstam šodien (...) Ar apvainojumiem plaģiātismā, kāds vēlas noslaucīt Latvijas pēdējās racionalitātes un intelekta paliekas."
Šķiet, Latvijā vairs neviena viedokļu sadursme nav iespējama bez šiem drīzāk paranoidālai personībai raksturīgiem murgiem (termins lietots psihiatriskā nozīmē). Katrā ziņā, tā ir uzkrītoši bieži sastopama retorikas iezīme. Iespējams, ka to vajadzētu aplūkot plašāk, kā naratīva žanru nacionālās pašapziņas veidošanā. Izsakot šādas aizdomas, klausītājiem tiek dota iespēja dalīties kopējā izpratnē un afektīvās atmiņās par jau kaut kur pieredzētiem neskaitāmiem gadījumiem, kad šādas aizdomas ir apstiprinājušās. Jau atkal "kāds" kaut ko sliktu vēlas nodarīt labajam, bet, kas ir šis "kāds" - par to katrs var spriest pats. Turklāt Latvijā vārdu salikumam "iznīcināt garīgo vidi" ir ļoti piesātināta emocionālā un informatīvā nozīme vēsturiskā kontekstā. Šādi arī kļūst saprotams, kāpēc atcerēšanās un atgādināšana tiek lietota arī kā retorisks instruments savas taisnības pierādīšanā.
Šeit daži par gaumi izteikušies.
Mans komentārs par gaumi būtu šāds - bezgaumīgi ir vispirms ironiski smīkņāt par pašu pasākuma translācijas ideju, pēc tam to izmantot un tad nadzīgi iesaistīties apspriešanā, kas kļuvusi iespējama pateicoties šādai translācijai. Bet, ja tāda nebūtu, gara acīm varam redzēt, kā smīkņājošie skrietu uz fakultāti klausīties klātienē, lai vēlāk, bez šaubām, varētu par to konstruktīvi diskutēt.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |