kas mani izbrīna visvairāk ir tas, ka neiešana uz referendumu tiek interpretēta kā pozīcija "pret" (vai "par", whatever). nav nekāds brīnums, ka Lībane ar putām uz lūpām mēģināja apspēlēt un aizstāvēt šo savdabīgo aicinājumu, jo tādējādi šobrīd ir ļoti viegli spekulēt par to, ka aicinājums ir sasniedzis adresātu un referenduma nepietiekamais kvorums norāda uz tautas nostāju "pret". tās, protams, ir muļķības, varbūt, ar dažiem īpatnējiem izņēmumiem. kvoruma nepietiekamība norāda uz to, ka ir pietrūcis noteikts skaits balsu, līdz ar to nav zināms, kādu.
un aicināt ļaudis būt pasīviem, nepiedalīties, noklusēt savu viedokli, bet tādējādi it kā to paužot (kas nav nekas cits kā ļaut šo klusēšanu interpretēt katram, kuram nav slinkums, pa savam) demokrātiskā valstī - tā ir augstākā ignorances un politiskā cinisma pilotāža, kāda šeit ir redzēta. prijehaļi.
p.s. un nav jau grūti saprast aicinātāju nebalsot patieso motivāciju - tā ir, nevis vienoties un ar to paust viedokli "pret", bet izjaukt referendumu. jo referendums ir tā vieta un laiks, kad satiekās tauta un lemj - jā, vai nē. skaidri apzinoties situāciju, ka pastāv reāla iespēja, ka vairākums nobalsos "par", protams, atliek vienīgā un pēdējā opcija - aicināt neiet, līdz ar to atņemot tautai iespēju ar šī brīnišķīgā un demokrātiskā mehānisma palīdzību apliecināt savu nostāju un gribu.
ko gan lai es domāju par manas valsts manis deleģētajiem priekšstāvjiem, kuri aicina mani stāvus sēdēt biksēs pie ratiem, nevis būt apzinīgam, aktīvam pilsonim un atbildīgam par notiekošo, droši paust savu viedokli, lai kāds tas būtu, jo viņi taču ir ieinteresēti tajā, ko es domāju, jo viņi ir gatavi konstruktīviem darbiem, gatavi statistiski vidējai patiesībai par sevi, lai kāda tā būtu?!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |