tālāk uz priekšu vilciena vagonā sēdēja ārzemju ģimene, divi vecāki ar četriem bērniem, kuri sarunājās angļu mēlē. kāds no bērniem pa brīdim piegāja paskatīties pieturvietu shēmā, kur ir un cik ilgi vēl. pie blakus loga vietu bija ieņēmusi konduktore, sieviete ap gadiem 60, krāsotiem, tumšiem matiem un aplupušiem, sarkani lakotiem nagiem. pēc kāda laika, apmēram brauciena vidū, vagonā ienāca otra konduktore, mazliet jaunāka, ļoti gariem, ar saspraudi sastiprinātiem pelēkbrūniem matiem un zilām acīm, un taujāja pēc palīdzības 60 gadīgajai, vai var sīkāk samainīt divdesmit latu naudaszīmi. kolēģe palīdzēt nevarēja, tāpēc palīdzība bija jālūdz pasažieriem, tajā skaitā arī man, bet, diemžēl, atkal ieskaitot mani, neviens palīdzēt nevarēja, jo konduktore gāja pa vagonu arvien tālāk un tālāk, jautādama tiem, kuri daudz maz izskatās pēc tādiem, kuri tomēr varētu līdzēt. tad kārta pienāca ārzemju ģimenei, konduktore piegāja un jautāja pēc palīdzības, bet ārzemnieki, neko nesaprotot, sēdēja un grozīja galvas kā putni. tad klāt piesteidzās 60 gadīgā kolēģe, kura zināja, ka tie nav latvieši un skaidrā angļu valodā, pavadot runu ar žestiem, teica: "five, five - five, five".
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |