muzikāli iedvesmots es jūtos laimīgāks. tas ekšn notika kaut kādā likumiem neatbilstošā bērnu slimnīcā (jo visvairāk tur bija bērni) ar brūnajām linoleja grīdām. trepes liecināja, ka kaut kas ar zemes pievilkšanas spēku nav īsti, tās un ar tām savienotie stāvi - līmeņi bija neregulāri kā filmā "labirints", kur tas bēbis beigās līda ar kājām gaisā krustu šķērsu, nu varbūt ne tik traki bija, bet bija. lecām, skrējām, kaut ko, kaut kur, līdz attapos uz ielas pie savas mājas tuvējā benzīntanka, kam gar malu stiepās sēta, un uz tās sētas sēdēja Sids Barets, kuru ieraudzījis uzskatīju, ka nodemonstrēt, cik labi es dziedu "another brick in the wall", būs forši. dziedāju un brīnījos, cik labi skan mana balss. tālākais arī bija
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |