Nervi pagalam.
Depresija klāt.
Bet es vismaz pateicu, visu ko jūtu un domāju.
Pēc drūmās nedēļas nogales jūtu, ka viss atkal krāsosies košāks un raibāks :)
Būs labi! :)
Khkhmmm... Cik liela ir iespējamība, ka viņam tiešām no manis vajag to, ko viņš man tagad taisās prasīt...
Un ka iemesls nav cits...
Nu, paskatīsimies...
Vismaz varēšu patrenēt savas pārdevējas spējas :D
"Stipro" sieviešu atziņa: ar algas pielikumu sadzīvot ir daudz vieglāk nekā ar vīrieti! :D
Riekstu eļļa nepatīkami ož... Bet interesanti...
Pašpasludinu savu "bankratu" un atzīstos, ka dzīvoju pāri saviem līdzekļiem... Ceru, ka man vēl kāds uzdāvinās dvacārīti, lai sanāk līdz algai! :D
Šodien pati par sevi uzjautrinājos!
Puišiem stāstīju, ka vakarā raudāšu pie Titānika, jo man būs ļoti žēl kapteiņa...
Un vēlāk vakarā vārot grūbas filozofēju, ka tas jau ir kaut kas...
Eksperimentēt vairs nav pamēģināt sajaukt alkohola kokteili ar šādām vai tādām sastāvdaļām... Tagad eksperimentēt ir VĀRĪT GRŪBAS! :D
Tas ir vecums un mana dzīve laikam ir garlaicīga! :D :D :D
Pasūdzējos mammai - viņa teica, ka tas esot briedums!
VO!
Rītdien darīšu, kā internetā raksta - iemīlēšos fitnesā! :D
Brīvdienas nebūs... No stresa visādas kaites sāk mesties klāt... Biju aptiekā - nervostrong gan gluži nenopirku...
Toties netīšām nopirku salvijas ekstraktu :D
Ņēmu un iegriezos jaunā gadā (savējā jaunajā gadā).
Wua - piešmigojos dienas vidū, pusnaktī iekāpu nepareizā autobusā aiz noguruma un pusnaktī dirnējos pa mājām...
Faktiski nav ko teikt...
Sesija jau sākusies - pirmie darbi nodoti!
Tagad tik vajadzētu saņemties pārējiem...
Mana psiholoģiskā krīze novembrī ļoti spēcīgi atspoguļojusies darba... precizitātē...
Šefi pieķēra... Tagad trīs dienas garantētas, kas strādāšu 12h no vietas... Līdz visas kļūdas būs izlabotas un finansiālie zaudējumi būs atgūti!
Un mazums kā ies ceturtdien...
Ārstēju savu vājumu... Trīs dienu laikā muskuļi ir atguvušies un gatavi atkal strādāt...
Tikai zem preses labajā pusē, zemākajā vēdera daļā sajutu sāpi... No sākuma šķita, ka muskuļi pārsasprindzināti... Bet tad.. Es nezinu, kas tas ir... Vēl aizvien ceru, ka pārsasprindzinājums...Bet palekt un paskriet kļuva sāpīgi uz katru soli...
Eh... Nedienas vien...
Otrdien iešu skatīties, ar ko interesantie cilvēki nodarbojas un trešdien ļaušu, lai traku acu īpašnieks man vairāk pastāstāt par interesantajiem cilvēkiem... Līdz ar to šonedēļ sanāks trenēties vienu reizi - rītdien...
Otrdiena un trešdiena aizņemtas, bet ceturtdien jau uz Liepāju...
Nez... Vai tur sanāks pavingrot? It kā jau viss ir iespējams...
Esmu bibliotēkā... Pārsteidzoši.
Plauktā ĒTIKA var atrast grāmatas par seksu un miljonāru, kas dzīvo kaimiņos.
Labi, ka grāmatas par seksu neatrodas blakus plauktā - LOĢIKA!
Vakardien pēc viņa uzrunas es pusstundu domāju - atbildēt vai neatbildēt.
Izfilozofēju, ka šķīrāmies gana mierīgi, lai es viņu neignorētu. Un tāpat pie manis stāv viņa mantas un pie viņa stāv manas un manas māsas mantas, kuras pirmajā mirklī neatcerējos... Un vajadzētu atgūt.
Tāpēc maksimāli draudzīgi paziņoju, ka man iet lieliski un paprasīju, ko viņš grib no manis.
Neko negribot. Tikai padaloties ar notikumiem. Lieki teikt, ka mani tā īsti neinteresē...
Tad viš` jautāja, ko es daru. Pirmo jautājumu es noignorēju. Bet viņš neatlaidīgi jautāja vēlreiz. Es atkal uzbraucu augumā, ka viņš runā tā kā tāds Ventiņš un tad mēs mazliet saplūcāmies.
Mēs tak vairs neprotam sadzīvot. MAN VIŅŠ KRĪT UZ NERVIEM.
Tā arī neuzzināju, ko viņš grib no manis, jo neatbildēju uz jautājumu ''ko ta dar?''. Drošvien` ka seksu maita sagribēja.
Nebūs. Nē. Nē. Nē! NĒ!
nahuj, kretīn... tagad, kad jūtos labi, tu ar mani runā...
ES NEGRIBU AR TEVI KONTAKTĒTIES!
Līdz pati izlemšu, ka to gribu darīt!
tā kā es jau pāris nedēļas netieku vaļā no resnuma sajūtas, tad iespējams, ka jāsāk ēst zupas un šķidras putriņas...
Ir tāda sajūta itkā nestu ķieģeli sevī...
Un nupatās sakārojās pienu... bet es nopirku paniņas... Eh...
Nesaprotu no kā man tas... noteikti no kaut kādas pārpūles vai arī no džank fūda, bet spēks man pietrūkst ātri...
Es ēdu kārtīgi... Brokastis lielas, pusdienas kārtīgas, vakariņas arī... varbūt pārāk lielas vakariņas. Jāpamēģina rītdien samazināt tās uz pusi... Bet brokastis un pusdienas vajag.
Šodien es viņam runāju pretī un teicu, lai iet prom. Beigās pati paliku un vārtījos pa grīdu...
INSANE!
Ir mans lieliskais, ilgi gaidītais skaitlis - ČETRDESMIT!!!
Atlikuši vairs tikai apaļi 15 treniņi... Bet, izskatās, ka tas prasīs vairāk nekā divas nedēļas, jo rodas plāni... Plāni, plāni, plāni... :)
Mana mamma:"Zini, jums no tēva, jā, varēja iedzimt nesportiskums. Bet es nesaprotu vienu. Kā var iedzimt kas tāds... Redz, tu jau vēl tēvu redzēji, bet māsa tad nekad dzīvē nav redzējusi, kā viņš kurina plīti... KĀDĒĻ JŪS TO DARĀT TIEŠI TĀPAT??? Viņa nekad to nav redzējusi, bet dara tieši tāpat!!! Tā taču neviens nedara... "
Ģenētika...
Pateicu arī, ka izšķīrāmies.
Pastāstīju kā gāja ballē.
Pārsmējāmies.
Man viņa patīk!
Tīrot no nagiem nost sarkano nagu laku, domāju, ka būt sievietei prasa netaisnīgi daudz laika, pūļu un centības.
Visam jābūt "on top", bet...
Es nemāku atpūsties raustot uzacis, lakojot nagus, veidojot matus, vaksējoties, krāsojoties un pēc tam tīrot nost!
Man tas šķiet smags un garlaicīgs darbs... Tajā laikā taču varētu darīt daudz ko citu... tik daudz ko citu...
Bet nē, es sēžu un raustu uzacis... No rīta, vakarā... dažreiz pat darba laikā! :D
Hell... divu dienu slinkošana, šodienas šokolādes elēģijas...
Vē - esmu pelnījusi sāpes preses apvidū! :D
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)