Jo! Hei!
Puse no simta!!!
Vajadzētu sarīkot kārtīgu kampaņu numur divi, kad šī būs pieveikta!
Ir ļoti, ļoti, ļoti laba sajūta!
Kam vakar bija ciemiņi? Man!
Kas ciemiņiem vakariņās piedraud prosu! ES!
Kas saka, ka viņiem diez vai garšos? Ciemiņi!
Kas saņēma komplimentus par garšīgām vakariņām? Es :D
Prosa sākusi savu uzvaras gājienu manā virtuvē!
Nav nekāda 50.mitā treniņa, jo es nokavēju visus treniņus.
Nebūs arī rīt, jo būs ciemiņš...
Bet vakar - vakar mēs dzērām beločku un žubrovku un sarunājām lieldienu trīsdiennieku... :D
Vai jūs zināt, ka svētdien būs 50. treniņš?
Man pašai patīk šis cipars - nu puse no simta! :D
Kāda velna pēc jau ir ceturtdiena?
Man likās ka šodien būs trešdiena... Nesaprotu...
Pat tad, ja brīvdienā uzliktais modinātājs nav noskanējis sešos... varu nesatraukties, jo pamodīšos vēlākais septiņos...
Tā nu es sevi esmu iedresējusi pa šo pusgadu - ceļoties un cenšoties 6.00 no rīta, lai 8.00 jau būtu darbā.
Tik tālu nu ir nonācis, ka mostos automātā arī brīvdienās... Kaut gulēt gribētos līdz 12.00...
ņau!!!
Vienīgais, kas šobrīd pietrūkst manam runču pavasarim ir plaukstošu lapu smarža, braukšana vizbulītēs gaisīgā kleitā un silta saulīte...
Murrr....
Daži cilvēki pilnīgi nekam neder.
Man ir sajūta, ka es deru tikai un vienīgi naudas tērēšanai... Kur ir mana dzirksts?
Velns!
Šodien varu skaitīt tizlos padarītos darbiņus:
-aizslidot līdz pieturai un saprast, ka biroja atslēgas palika dzīvoklī
-apgāzt veikalā stendu (viss ar lielu troksni nobira pa zemi... pilnīgi viss... Un tas tikai tāpēc, ka es atkāpos vienu soli atpakaļ)
-pazaudēt TV pulti un atrast to somiņā (vēl aiz vien nesaprotu, kāda velna pēc somiņā)
-ēdot pusdienas nosmērēt blūzi pa RIKTĪGO un nepamanīt to pusstundu
Tas viss šodien atzīmējams ar CHECK! :D
Atnākot mājās ieejot liftā tam mirgoja VISU stāvu pogas izņemot pirmā... Lieki teikt, ka dabūju kāpt uz savām debesīm ar kājām... Pat nebija tik traki! :D
Godam, godam...
Viss godam labi nostrādāts...
Šodien uzkāpu uz svariem... Nepatīkam pārsteigums... jāsāk piedomāt...
Ciba sajukusi prātā... Man pašai negaidot, iestājies 2015. gads...
KO es izdarīju nepareizi????
...
bez komentāriem...
bet jumts brauc kaut kur prom... jo ilgāk, jo skumjāk...
ū-ū!
Negaidīti garš - aizmirsu, ka pēdējais būs nevis 15 minūtes, bet gan 30... Nekas... Toties viss rumpis labi jūtams!
Nosvīdusi un laimīga...
Vakarnakt draugi man piemeklēja vīru... Kāzas arī laikam nodzēra jau...
Es tikai nesapratu - viņš pieņems manu uzvārdu vai arī nē? :D
43. reizi ar diviem piegājieniem... bet ir! Visam jānotiek pēc plāna un vēl labāk...
Tagad tik mācēt tam atrast laiku, lai līdz marta vidum viss un var koncentrēties uz skriešanas pasākumiem...
Randiņš vakar bija vnk vēēēē-fui-pē-kaka!
Ja būtu gājusi vecrīgā apdullinātie pārpildītos klubos, būtu jutusies tieši tāpat kā šorīt... Neciešu tādus rītus, kad viss sāp...
Jā, beidzot atradu laiku atsākt teniņus!
Wooohooo - ir laba, laba sajūta!
Šodien gan bija paredzēta pusotra stunda, bet es jau kā čīkstule izdomāju, ka tik daudz būs par traku... Tāpēc paņēmu vien 45 minūtes nevis 90...
Nekas - rītdien to neizdarīto stundu un būs jau labi ;)
Froma vēl kaut kāda ir... vien...
stulbi, ka tajā laikā, kad nevarēju neiedomājos, ka varēja taču atrast 15 minūtes priekš abs vingrinājumiem... vot... nejēga!
Es neko varbūt arī daudz nezinu, bet tas nebija tāpēc, ka tu baigi gribētu to, ko tu izdarīji...
Nu tā - nenomiru, izdzīvoju... Pasmējāmies, viņš paēda, bet es tikai padzēros... Kā toreiz - randiņā... Tikai šoreiz bez nekāda tāda... pacēluma...
viss tik tukšs, ka pretīgi... un labi, ka tā - labi, ka viņš zina cik nelabi man ir no tā visa...
Atnācu mājās un mēģināju ar kaut kādu KRET atdabūt vannas sifonu no matiem vaļā... Bļāviens - to smaku es neierēķināju... tagad gribu uz tualeti un tur nežēlīgi smird... izvēdināt nevar, loga tur nav!!!
Mana šodienas mīļākā saruna:
"man varbūt ir vīrs un divi bērni!"
"nu, es ceru, ka tā nav... laigan tas jau nav šķērslis - būšu tavs mīļākais!"
"mīļākais man jau ir - tagad meklēju vīru!"
Pati šausmīgi smejos :D
Mans ķermenis burtiski kliedza - PIESKARIES PLECIEM...
Bet nē... viņas rokas kavējās pie muguras, kājām un rokām... Eh... Tagad zinu, kas pēc standartiem ietilpst klasiskajā masāžā... Nākamreiz - pieprasīšu plecus un sprandu!!! :D
Vispār - baigais lafa!!!
Piens, medus, kāruma sieriņš un milka šokolādes cepumi, siltums un mīlestība... :D
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)