Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Man no sirds riebjas, ka cilvēks nezina mēru, cik daudz var dzert.

Šodien attālumu Rīga - Ventspils braucām 5 stundas. Tā teikt 2 mazsusļiki iekāpj mašīnītē un dodas uz savu dzimto miestu. Aptuveni pirms Tukuma saprot, ka ierastais ceļš besī un vispār rutīna tāda, ka teju ar galvu sienā skrien. Viens mazsususļiks ierosina, ka davai braucam uz Tukumus, sak' tur varot dabūt smukumu. Tā tur šādas tādas štātes iepirkām. Neko. Braucam tālāk. Otrs mazsusļiks ierosina, davai uz Kandavu aizbraucam. Izbraukājām Kandavu. Izbraukājām Sabili. Pabijām Zviedru Cepurē pēc asām izjūtām(ha ha ha), vizinoties ar rodeļiem. Pedvāli izlaidām, jo pakaļķepiņas jau tā nogurušas. Tā teikt - mākslu baudīsim citu reizi. Pa ceļam uz Kuldīgu mazusļiki ierauga zīmi, ka uz Māras kambariem var aizbraukt. A ko.. piedzīvojumu kārie mazsusļiki bruņojušies ar Zenit fotoaparātiem dodas vietējo džungļu iekarojumos. Pa Kuldīgu pavandījāmies. Ij viss. Karstums un pārgurums mazsusļikus bija pievārējis un abi viennozīmīgi secināja, ka nu laiks doties pie gādīgajiem vecākiem uz dzimto kraju.
Un tā tagd vakarā viens no mazsusļikiem slāj pa dzimtā miesta ielām, kur bērnībā uz dārziņu skrēja(īstais brīdis notraukt sentimenta asariņu) un prāto, velns, un man šite būs viss augusts jāpavada?