Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Neapdomības pēc vakar pēc feino čellistu koncerta braucām mājās ar autobusu. Sajūsma pāri malām, kad sapratām, ka vajadzīgajai pieturai pabraukuši garām. Svempāmies ārā nākamajā, kur līdz mājām garš un slapjš ceļš mērojams. Vot nekad neticēju, ka mani melnie, garie zābīši var palikt slapji. Čista neticēju. Bet tagad ticu.
Nākampirmdien ir Lielā diena. Vēsturisks mirklis un viss tāds. Par krāsu neesmu vēl izšķirusies, bet aprunāšos ar zinošiem cilvēkiem.
Un būs jāsameklē darbs, citādāk šitādos tempos ātri vien nobankrotēšu.

Ja to, kas labos manu pēdējo šīs dienas mājas darbu, neķers smieklu trieka, tad es nezinu. Pašai mani tas uzdevuma risinājums jau dikti smīdina. Kaut vai tas, ka tur ir Cirslītis. :D