Uzšķērd sevi. Aizšuj sevi ciet.

Diena tiešām iesākās brīnišķīgi, bet tad es kārtējo reizi pamodos. No rīta vienarpusi reizes kritu depresīvā noskaņojumā, kurš noteikti būtu nāvīgi depresīvs, ja nebūtu vakardienas smieklu deva no Hamleta, kurš noteikti bija vislabākais no visiem tiem, kurus esmu redzējusi. Tagad tas ir tikai depresīvs. Tas mans noskaņojums. Šodien par laimi tramvajā nevajadzēja blenzt uz nenormāli bezizmērīgu alusvēderu(kur šitik lieli rodas?), kurš aizēnoja manu skatu uz visu pārējo. Nodarbojos ar mākslu. T.i. zīmēju ikonu savai datubāzei. Sānākusi gluži glīta. Tas nekas, ka neviens man nav licis to darīt..un domāju, ka nevienam arī netraucēja tā Nošu defaultā ikona.
Vakardienas seminārs darbā par netiķeti lika šo to pārdomāt par Cibu, galvenokārt.

Katru nedēļu atlicinu katram savas desmit minūtes, lai izlasītu Naumaņa recenziju Izklaidē un Ventiņ' izloksni Republika.lv. Parasti vairāk vai mazāk izcili raksti.

Gandrīz katras darbadienas vakarā manas rokas ir no vienas vietas aprakstītas ar atgādinājumiem, jo līmlapiņas sen vairs man nepalīdz.

Un es vairs nepārbaudu, vai viņš ir online vai nav. Kuru gan tas vairs interesē.