24. Janvāris 2007
A es tagad zinu, kur sēž blondais, garmatainais puisis no mana stāva, kurš blenž un parasti pēc iespējas ātrāk notinas no virtuves, ja es tur parādos. It kā es puisīšus ēstu pusdienās. Phe. :]
Bet vispār. Esmu pazaudējusi pēdējās kautrības paliekas. Nē, nu ir, protams, atsevišķi cilvēki, kuru klātbūtne mani neadekvāti iespaido, piemēram Vlada, bet tā.. man īstenībā bail, ka kādreiz nenostrādāju kādu muļķību, kuru vēlāk būtu rūgti jānožēlo.