tāda sajūta, ka citur ir drāma, kurā man būtu jāuzņemas kāda atbildība, bet es sēžu un mēģinu sevi piespiest kārtot istabu. būtu tā kā jāceļas kājās. ā, nē, es visu droši vien jau esmu nokavējusi un palaidusi garām. pa radio skan dikti drūms regejs (tam noteikti ir kāds savādāks nosaukums), vairs jau ne, bet pie datora sēžu ar segu, nevis zeķēm. kurš te viegli iespaidojas, ko? man nav nekā, ko piedāvāt, bet nepamietiet mani, dārgie draugi. jābeidz uzvesties kā meitenei un skaļi jāsaka, ko domāju. turos, jā, es turos. un, lol, egocentriska kā parasti, tad jau viss būs labi, tikai jāieiet ritmā un nevajag pazaudēt sevi.