Tsukareta!

Bet atpūtu kā faktu sajūtu tikai tad, kad pavadu laiku tumsā un klusumā. Labprāt tur paliktu mūžīgi, un galvenais - viena pati. Bet nekā nebija, nogurums mani māc jau kuro nedēļu.

Ziemassvētku dāvanas ir diezgan izplānotas, tikai jāķeras pie darba. Ja vēl kāds atļausies manā klātbūtnē nomelnot handmade dāvanas, tiks momentāli pārrakstīts vai nu uz "nepienākas" sarakstu, vai arī uz "vajagekstrakūfīguhandmadelaipierādītupretējo" sarakstu.

Un man noteikti ir jāuzraksta, ka es ļoti gaidu pasaules galu, lai pierādītu savu gōtizzzkumu.

Bet tiešām.

Un vispār viss ir pilnīgā pakaļā, un man pat nav neviena cita, ko par to vainot, tikai es.

Jā, banalitāte ir tas, kas man padodas, aizveries, reini.

Garastāvoklis: tīneidžīgais īmoīgums