Pūķis

Beidzot saprotu, kāpēc tad, kad biju maziņa, man teica, ka nekādā gadījumā nedrīkstu braukt ar TO karuseli. Un arī to, kāpēc cilvēki no tā ārā nāca nevis smejoties, bet labākajā gadījumā atviegloti smaidot. Izklaidītes ar gravitācijiņu un kunģīšiem.

Hospitāļu iela izskatījās pēc jaukiem un draudzīgiem nūģiem, tas bija forši. Izklausījās, toties, kinda stilīgi. Citi spēlētāji arī.

Pavadīju nedaudz laika ar paziņu paziņām, kas izraisīja spēcīgas, bet nesaprotamas antipātijas, bet vēlāk pieleca - man nepatīk cilvēki, ar kuriem kopā jūtos kā uz skatuves. Viņas nonstopā kaut ko tēloja. Un tas, ko viņas tēloja, bija kaut kas neizturami vulgārs un riebīgs. Nu ok, saprotu, ka tā bija "veselīga ironija" par vulgaritātes tēmu, bet tas sanāca laikam nedaudz pārāk pārliecinoši.

Nu labi, mana humora izjūta nedarbojas tādā virzienā, šķiet.

Bija dažas jaukas un mierīgas sarunas, kuru laikā sarunu dalībnieces izdomāja pašas savas domas līdz galam un guva kaut kādu skaidrību sev. Tikai mans priekšstats par viņas domu tēmu var gadīties maldinošs, jo viena no lietām, kas man neizmērojami padodas, ir pārprast nepateiktās lietas.

Ļoti sen nebiju ēdusi cukurvati.

Ak jā. Manas istabas logs.

Mūzika Patrick Wolf - The Magic Position