Fu~ck yeah. Dators. Okei, netbuks, bet tik un tā. Dzīvot bez datora jūtas kā dzīvot bedrē mežmalā, skaņas līdz manīm atnāk un pabļaut pretī varu, tāpat arī ir vieta, kur vicināt rokas, bet neko īsti labi neredzi, ja vien tas nav pārkarināts pāri bedres malai. Dzīvot ar internetu telefonā ir kā dzīvot kastē. Savukārt lietot citu vai bibliotēkas datorus ir kā vēlu vakarā iekulties viesnīcā, atlūzt un rīta gaismiņā tīties tālāk, veiksmīgā gadījumā izlietnē ar roku ziepēm izmazgātās zeķes izžūst pa to laiku. Savs dators, lai vai cik maziņš, ir neaizstājams, tā ir sava istaba, kura ir pietiekami maza, lai to ieliktu somiņā, bet arī pietiekami liela, lai piekrautu ar saviem krāmiem, izgulētos un vajadzības gadījumā arī sasēdinātu pusduci cilvēku un pasniegtu tēju. Mazs dators ir labs dators, neskaitot spēļu vajadzībām.

Tagad tāpat spēlēm nav laika. Izņemot... Jāatrod, kur un kad var pieteikties RTU kiberspēļu turnīram, jāsatrenējas tetris.