Vecaimammai vārdadiena, sacepusi pīrādziņus un biezpienkūku (Anek, tas ir neuzkrītošs mājiens, ka tev jābrauc ar tramvaju uz manu pusi), uz brīdi bija ienācis ciemos vecaistēvs. Ieraudzījis mani, sāk dot padomus par puišiem. Nezin kāpēc, jo izskatos pieklājīgi kā parasti un neizstrāvoju nekādus "meklēju piedzīvojumus" starojumus, cik zinu. Ieteica meklēt tādu puisi, kurš būtu man tā aptuveni līdz plecam, jo liels cilvēks ar lielu cilvēku neizskatoties labi. Tikmēr vecāmamma protestē, ka es vispār tādām lietām vēl esot krietni par jaunu. Māte stāv malā ar kafijas krūzi un mēģina nesmieties. Vai arī neviebties, nevar saprast.

Un man nebija taisnība par vienu lietu. Katrīn, tu esi ļauna, jo izmantoji mani kā piemēru, sastādot definīciju, un tādejādi man atņēmi cerības, ka iekšā esmu robots.