pēdējā laikā jūtos garlaicīga - nevaru sasiet kopā divus vārdus, lai tas izklausītos sakarīgi, izrādīt interesi un neko teikt īsti nemaz negribas. gribas tikai klausīties un skatīties.

noslimoju aptuveni 12 stundas skolas sporta pasākumā. brīnumainā kārtā, nonākot temperatūrā, kas ir augstāka par āra temperatūru, atveseļojos.

ak jā, biju Itālijā pāris dienas. smirdīgās liepilsētas kā parasti smirdīgas, bet mazpilsētas ir diezgan sapņainas. un tas vienmēr ir interesanti, ja kādam, kas nav tu, ir bail no augstuma, tikai pēc kāda laiciņa vertigo kļūst drusku lipīgs, un tad ir... interesantāk.

rudens gaiss atkal liek gribēt kaut ko zīmēt un rakstīt, bet nesanāk jau pašā saknē, pirmajā teikumā, pirmajā līnijā. vajag paraugu.

šodien pamēģināju mācīties skolai un pildīt mājasdarbus, tas izrādījās baisi garlaicīgi.

sākot ar rītdienu eju sportot, yo! citādāk esmu kļuvusi pārāk tizla pat priekš sevis.