Man tagad tā gribas smaidīt, un es to arī daru, sēžot pie monitora. Gandrīz viss ir pavisam labi, sekmes šobrīd ir krietni labākas, kā biju gaidījusi, ja piepūlēšos, tikšu sveikā cauri bez pārcelšanas eksāmeniem. Un es laikam biju ļoti viltīga gada sākumā, kad kā izvēles priekšmetu paņēmu arī vizuālo mākslu, tas krietni vien ceļ vidējo atzīmi uz augšu (kaut arī vidējai atzīmei tagad vienīgā nozīme ir, lai ātri un neiedziļinoties varētu atbildēt uz jautājumu radiem par to, kā es mācos). Un man vēl ir jāuzzīmē uzstādījums, lai atzīme būtu pavisam skaidra - vai kūstu no prieka tikai aiz tās apziņas, ka ir tāds uzdevums, kaut arī man ir cītīgi, cītīgi jāmācas atlikušo laiku līdz skolas beigām, un laika zīmēt īsti nemaz nav. Drusku žēl, ka RMS jau pabeidzu, tomēr pietrūkst sēdēšanas pie tukša papīra, trokšņošanas un mētāšanās ar labi noasinātiem zīmuļiem. Aizrakstīju viņai, tad uznāca smaidums, pat šķiet, ka zviedru valoda vairs nav bezcerīga.

Lol, vai tiešām viņa iedvesmo mācīties? Šaušalas :3