Brālis paņēma atlikušo labo ūdenspīpes tabaku, kārtīgi sablietēja ķobītī, pārlika foliju pāri tā, ka uz tās ir pamatīga pumpa no pārkrautās tabakas un tāpēc man vairs nav, ko pīpēt. Tā bija tīra ļaunprātība. Nekāda fankluba viņam nebūs.

Uzacis ir praktiski ataugušas, nesūdzos.

Bet čolka būs jāapgriež, jau lien acīs.

Šīsdienas pierakstītākais dialogs:
-Es noklausīšos, kas viņai sakāms, būšu drošsirdīga un pastāstīšu tev skaļi!
-Zinu es tavu drošsirdību...
-Nu?
-Tava drošsirdība ir mīnus viens.

Esmu nostrādājusi veselas... četras dienas, jau pirmajā miru no garlaicības, bet šķiet, ka jau paliek okeiāk. No manis joprojām sanāk ļoti normāla pārdevēja-konsultante.

Ja onlainā nav cilvēku, kuri līdz šim vienmēr ir bijuši onlainā, tad es zinu, ka ir sākusies vasara.

Jauns kolēģis, taisās būt vēl. Darbaspēka trūkums, ja tā padomā, ir aktuāla problēma.

Šīsdienas otrs pierakstītākais dialogs:
-Ja es tagad nomiršu, tad vienmēr var vainot tavu tēju, nevis to dīvaino, balto pulveri, uz kura bija zīmīte "nr 9"
-Ēm, zini... tas, ko tu šobrīd dzer, ir ūdens, nevis tēja.

Šķiet, ka angļu valodas iestājeksāmens bija ok, kaut arī stress pirms mutiskās daļas bija lielāks kā pirms valsts eksāmena. Vienīgi es rakstiskās daļas laikā sapratu, ka manā skolā gramatiku neviens nekad nav mācījis, un tikai tās iestājlietas laikā uzzināju par, piemēram, modālajiem darbības vārdiem angļu valodā. Un vēl šo to. Tas nekas, ka to ikdienā pielietoju, bet tikai tagad uzzināju, ka kaut kas tāds vispār ir.

Vēl jānoliek matemātika tai pašā skolā un viss būs oki doki.

Varbūt minisvārkus vajag valkāt biežāk, īsti nezinu. Man tie patīk, bet sajūta ir pārāk dīvaina.

Gribu savos plauktos vēl glīšas, mazas kolbiņas un trauciņus ar ķīmiskajiem elementiem iekšā. Tas nekas, ka no ķīmijas neko nejēdzu.

Viņa gan sajēdz no ķīmijas, un viņa teica, ka uztaisīs ko lillā, un uztaisīja arī.

Mēs esam vandāles! Ķīmiskās vandāles! Nu labi, es tikai fotografēju...

Pamestas vietas ir labas. It īpaši vienatnē. Kompānijā arī ir ok, bet nelielā kompānijā.

Situācija mājās ir tik dīvaina, ka jāsāk prātot par manas mātes veselā saprāta klātbūtni.

Vēl desmit dienu un mans vecums būs jau puslīdz pieklājīgs.