Esmu apņēmusies mācīties. Jau visu nedēļu. Un apņemos apņemties mācīties un apņemos mācīties vēl vismaz mēnesi. Vismaz. Lūdzu, turiet mani pie vārda. Es to rakstu tāpēc, lai tādā gadījumā, kad mācīšanos esmu metusi pie malas, mani pārņemtu vairāk kauna - jo kā ne kā par savu apņemšanos būšu pat ierakstījusi klabē.

Šovakar ar Agnesi bijām uz Hamletu. Jauki, bet man liekas, ka pagājušoreiz, kad es biju, bija labāk. Viens aktieris likās vispār ne savā vietā, nesaprotu, kā viņš vispār nonāca līdz finālam un ko tur darīja. Bet nu ko - tāpat jau būs jāiet vēl. Šādas žokļa sāpes ir patīkamas.