No vienas puses - jauki pavadīta diena, no otras puses... ja neskaita Ziemassvētkus, tad šodien esmu iztērējusi tik naudas, cik normāli iztērēju kāda mēneša laikā. Nu jā, es daudz naudu netērēju, man vienkārši patīk, ja man tā ir sakrājusies tā, lai varētu to izmantot tad, kad tiešām gribas un vajag. Cik ļoti es šodien gribēju to džemperīti? Parasti es taču pati drēbes nepērku. Pareizāk sakot - pati nepērku nekad. Tad vēl kino biļete, muzeja fotografēšanas atļauja, pusdienas, un tā tālāk.

Principā sanāk tā - tas, ka es šo pirmssvētku periodu noslimoju un nestrādāju, izjauca manas vienkāršās ekonomikas balansu. Līdz šim man bija vienkārši bankas konts, kurā ir iekrājusies čupa ar naudiņu no strādāšanas periodiem un katru mēnesi nedaudz "kabatas naudas". It kā nekas daudz, bet neko vairāk man nevajadzēja un visu laiku naudiņa ļoti lēnām sīka un sīka, kamēr - opā! - jau arī bija laiks piepalīdzēt veikalā. Un atkal ir tik, cik sākumā. Bet tagad man sanāk gaidīt līdz vasarai?

Es te domāju par saviem triviālajiem izdevumiem, bet kā visu ko tādu saskaņo mana māte? Visi remonti, pārtika un tā tālāk? Es sajuktu prātā. Bet varbūt līdz tam ir vienkārši jāizaug.


Ak jā - šodien ieeju pie mammas darbā, redzu izliktus čupiņās kaut kādus katalodziņus, virs čupiņām ir aptuveni šāds uzraksts: 2006. gada vispirktāko grāmatu katalogs PA BRĪVU! Un kā-es-rēcu. Jūs iedomāties nevarat kā es rēcu. Atradies grāmatu veikals. Dārzeņus tirgojot tādu kļūdu varētu pieļaut, bet grāmatu veikalā tas nešķiet mazliet... nevietā?