Ir jauki iet pa ielu, zinot, ka esi tikai austiņu pāris, kas pārvietojas bez jēgas. Tikai vientuļš austiņu pāris, un pa vidu nav nekā- ne galvas, ne smadzeņu, ne domu. Skan mūzika.

Bet tad tu garāmlidojot paskaties kādā skatlogā un ieraugi savu atspulgu. Un saproti, ka pie zemes esi piesaitīts ar ķermeni, nevis vadu. Austiņas nav Tu. Tu neesi austiņas. Tu neesi arī mūzika, kas joprojām skan, par spīti pēkšņajai atklāsmei par savu esamību. Tu esi tikai... kārtējais cilvēks.

Kārtējais cilvēks, jā, bet ne visi cilvēki iet pa ielu un smaida.