never again is what you swore the time before

Kad es nākamreiz sākšu skatīties kādas labas, aizraujošas un jaunas anime sērijas, noteikti man atgādiniet, kā tas katru reizi notiek - bez nākamās sērijas es krītu izmisumā, skumji skatos uz downloads folderi un nopūšos ar desmit minūšu intervāliem. Šodien pat parādījās Death Note piektā sērija un CAPS! Nemierīgi sēžu un katru mīļu brīdi pārbaudu, vai cipariņi kāpj. Njā, aizrauj arvien vairāk, bet tagad atkal nedēļa līdz nākamajai epizodei.

Bet patiesībā es pēc pāris stundām to esmu piemirsusi un pavadu nakti deviantArtā. Un apbrīnoju cilvēkus, kuriem ir gan talants, gan prasme (gan pacietība, gan gribasspēks), nevis pati trenējos un izmēģinu. Man ir jātrenē savs gribasspēks, lai varētu ja ne iemācīties radīt un veidot attēlus pēc pašas prāta (vai nejaušības), bet vismaz lai varētu normāli izgulēties.

Bet ieraksta, hmm, galvenā doma... man ir savs dators! Arigato, Onii-chan :p (Kaut kāds sviests vispār ar viņu - epizodiski kļūst pretdabīgi čakls!) Bet ja tā padomā, tad es esmu ļoti pieradusi pie... lurking (kā tas vispār ir latviski?) gan šeit, gan visur citur. Tas tā, lai neviens netīšām nepadomā, ka man parādīsies kādi puslīdz regulāri ieraksti, jo tagad man vienkārši iegribējās izmainīt pirmo redzamo ierakstu savā klabē uz kaut ko citu.

Daudz kas ir ar mani noticis, bet es vārdos tāpat varu izteikt tikai laicīgas lietas. Esmu gana daudz eksperimentējusi ar personiskāku domu izteikšanu, bet pat savā galvā nav izdevies daudz kam piešķirt nosaukumus. Tas dažkārt kļūst ļoti problemātiski.