*

09:32 am

Ir labi. Ne viss, bet kaut kas noteikti. Un rodas vēlēšanās uzsvērt, ka ir arī labais. Ir tik viegli nemanāmi iziet cauri gaišajiem brīžiem, braši izsoļot kā pašsaprotamiem. Bet ir labi. Debesjums, pamale tumstoša, baltas mākoņu līnijas savieno zilgmi, gaismu un tumsu. Gaisma vietām liega, vietām kontrastaina. Ēku fasādes tumšzeltainās vakara nokrāsās. Vilciena perons iepelēki iezilgans un tālumā sārti dzeltenas ugunis.

• [epizodes]

01:54 pm

Ir kāda sieviete, gandrīz baltiem matiem. Viņa peld pa ielu, iepeld telpā. No brīža, kad viņai kaut ko vajag paņemt un viņa dodas tam pakaļ, līdz brīdim, kad ir paņēmusi, viņa aizmirst, ko īsti vēlējās. Ziemā, uz kāpnēm, pie veikala, viņa pakrita un salauza roku. Reizēm viņas pieaugušais tērētais dēls viņu izden no mājas. Reizēm viņa stāsta, ka pasniedz valodu bērniem, nevar saprast, vai tā ir pagātne vai tagadne. Viņas gaita ir nudien peldoša, apģērbs plandošs. Es nespēju ar viņu parunāt, bet identificējos, kad iztālēm nolūkojos, kā viņa zūd ielas pretējā pusē. Varbūt projicēju zūdāmību. Viņa ir labestīga, bet ritms ir pārāk straujšs, tas sakauj. Es nejūtos laba, taču ritms ir pārāk straujšs, pārāk daudz alku visapkārt, pārāk daudz

• [epizodes]

02:04 pm

Ir kāds vīrietis. Viņš apstājas, atrodas iepretim, un spēj nogaidīt līdz enerģētiskā vētra norimst. Tas ir brīdis. Viņš spēj sveicināties vai arī nesveicināties un pieņemt to, būt pats par sevi vai kādubrīd nebūt. Viņš ir tikai kāds vīrietis. Kāds cilvēks. Jā, cilvēks. Es gribētu mācēt pieņemt. Laikam tas nozīmē mācīties. Jo pagaidām turpinās nepabeigtība. Šeit

• [epizodes]

02:09 pm

Ir labi. Ir mierpilni labi. Tas, ko sirds vēlējusies. Pie tā jāpaliek. Līst.

• [epizodes]

02:52 pm

• [epizodes]

02:58 pm

• [epizodes]

02:59 pm

• [epizodes]