Unattainable dreams are the best kind

Biju gan nolēmusi neiet uz BgT atlasēm. Tomēr, nezin kāpēc, viņi man vakar vakarā piezvanīja un pajautāja vai es nevēlos uz atlasi iet šodien, jo neesmu aizgājusi pirmdien, kad bija mana noklausīšanās diena.
Man tas likās dīvaini, jo nedomāju, ka viņi zvana visiem un meklē cilvēkus, lai tie iet uz Open audition, ja reiz internetā aizpildījuši pieteikumu. Bet, nu labi. Ja jau mani tā personīgi uzaicina, tad aiziešu arī. Darīt tāpat nav ko, jo darba vēl joprojām nav. (Kas ir visai slikti)

Aizkļūšana līdz BgT auditionu vietai man bija vieglāka, nekā nokļūšana līdz XF auditionu vietai. Tikai ar vienu metro līniju, to pašu kuru izmantoju ikdienā, jāaizlaiž līdz otram līnijas galam. Netālu no tube stacijas atrodas Emirātu stadions, kas arī "Arsenal" futbola komandas mājvieta un voila!

Noklausīšanās sākas no pulkstens 9.00 un man jau pa telefonu teica, ka labāk nākt agrāk, jo tad mazāk cilvēku. Tas bija nedaudz savādāk nekā XF. Te nebija stundām jāstāv ārā un jāfilmējas masu skatiem, es gan nez, iespējams, ka ko tādu darīja pirmajā dienā, jo BgT atlases ir sadalītas uz trim dienām, kamēr XF visus Open audition gribētājus noklausās vienā dienā.

Ierados nedaudz pēc desmitiem. Cilvēku tiešām samērā maz. No sākuma ieņemam vietu lielā zālē, kur gaidam, kad mūs uzaicinās uz noklausīšanos. Dziedāji un mūziķi tiek turēti atsevišķi, savukārt dejotāji, jokdari un citu talantu rādītāji, atsevišķi. Lai gan man izskatījās, ka baurotāji šajā konkursā tik un tā stipri vien dominā pār citiem talantiem.
Uz krēsla pakāpusies, īsa auguma meitene mūs informē par noklausīšanās norisi. Noskaitīja arī šī gada lielās žūrijas memberus, bet no tiem atceros tikai Saimonu un Amandu Holdenu.

Princips ir līdzīgs, kā XF, tikai tāda sajūta, ka te iztrūkst tā pati pirmā open audition diena un šis vairāk līdzinās CallBack auditionam.
Īpaši ilgi nebija jāgaida, kad mani uzaicina doties uz noklausīšanos. Mūs, vairākus cilvēkus, aizved līdz gaitenim, kurā ir vairākas telpas, kurās notiek noklausīšanās. Man tika L telpa. Kurā, šajā dienā bija atrādījušies jau 15 cilvēki un tikai viens no viņiem dabūjis "yes". Iespējams, ka viņi šeit drastiskāk šķiro, nekā XF.
Pirms manis vēl divi cilvēki dabūja pozitīvu vērtējumu un tad jau bija arī mana kārta.

Telpā bija divi cilvēki. Viens gan no viņiem tikai rūpējas par mūzikas nodrošinājumu un otrs, sieviete, pieņem lēmumu, vai laist dalībnieku tālāk. Drusku parunājāmies. Jautāja no kurienes esmu, es teicu, ka nevaru teikt, jo maniem tautiešiem šķiet, ka es ar savu pašdarbību apkaunoju valsti. Viņai tas likās jauks joks. Es gan teicu, ka tas nav joks. Bet nu lab...
Biju izvēlējusies dziedāt fragmentu no "Memory", kas principā ir dziesmas beigas.
Te brīvi varēja izmantot savus pavadījumus un nevienam nebija nekādu iebildumu. Es gan domāju, ka raidījuma auditionam tik un tā vajadzēs pavadījumu ar autortiesībām, tādēļ tos ir jāsadabūn laikus.
Tiesnesei mans priekšnesums ļoti patika un viņa ieteica šo dziesmu paturēt arī turpmākajos auditionos.
Dabūju biļeti uz nākamo kārtu.

Te, tāpat kā XF, bija jāreģistrējas vēlreiz. Nu jau nopietnāk. Te piekopē pasi, nofočē pašu un liek aizpildīt anketu. Tiesa, anketa bija vismaz uz pusi īsāka, nekā XF anketa un krietni vieglākiem jautājumiem.
Pat nepaspēju aizpildīt to anketu, kad mani pasauca uz nākamo auditionu, kuru jau filmē. Bet tas, protams, nav TV materiālam, tas ir pašiem raidījuma veidotājiem. No šiem video viņi pēc tam izvēlas, kurus laist tālāk.

Arī otrajā auditionā man gāja labi. Es nodziedāju labi, vismaz man pašai tā likās. Un arī šīs istabas tiesnese izteicās atzinīgi un apjautājās par manu nodarbošanos. Vai es neesmu gadījumā dziedātāja, nu tas ir domāts, kā vai mans pamatdarbs nav saistīts ar dziedāšanu.
Šķīrāmies uz sirsnīgas nots. Un tad man tikai vajadzēja pabeigt aizpildīt anketu un varēju doties mājās. Viss bija noticis ātri un bez lieka stresa. Lai gan, šeit man kaut kā vispār īpaši stresa nebija, jo man ir tā... vienalga, vai tiek tālāk, vai nē, jo es taču gribēju uz XF.

Ja nu gadienā tiek tālāk, tad nākamais auditions būs februārī un tas jau būs ar lielajiem tiesnešiem.
Nu lūk. Aptuveni divi ar pusi mēneši laiks, lai iemācītos dziedāt.

Kaķa bildi, lūdzu, ievietot šeit:

Rītdiena var pienākt.
Es laikam visu paspēju.

Ciemošos Rīgā no 3. līdz 18. augustam.

Mans šodienas auditions piedzīvoja neveiksmi un diemžēl man no tālākās dalības šovā, nācās izstāties.
Tiem, kas negrib lasīt visu garo kā man gāja piedzīvojumu, informēju uzreiz, ka manu noklausīšanos tiesāja četri tiesneši: Garijs Bārlovs, Nikola Šerzingere, Luiss Velšs un Šārona Ozborna.

Luiss Velšs un Nikola man teica: jā, savukārt Garijs un Šārona teica: nē.
Viens jā par īsu, lai turpinātu.
Patiesībā, man nezin kādēļ bija pārliecība, ka tieši Šāronai es patikšu, bet... nu neko.

( Tad, nu par visu pēc kārtas. )

Ceturtdien (20.jūnijā) auditiona diena.
Turiet īkšķus!
Pasaule, mīli mani, dodies rokās un dari visas tās pārējās lietas!

^_^

Hmm...
Saņēmu divas metrīgas vēstules ar nosacījumiem par dziedamajām dziesmām auditionā.
Sēžu un blenžu uz tām vēstulēm un pēkšņi pārņem sajūta, ka es vairs nevienu dziesmu nezinu, kas pakļautos šīm prasībām.

Bez tam, šodien viņi man atsūta arī to epastu, kuru man vajadzēja saņemt jau tādu brīdi atpakaļ, ka es esmu iekļauta kandidātos nākamajam auditionam.

Lūk. Man draugi varot uztaisīt pavadījumus dziesmiņām, tā, lai tie atbilstu nosacījumiem. ( he he. tur vēl bija piebilde, ka draugiem jābūt laimīgiem, ka xf izmantos viņu taisītos pavadījumus, lol) Tik diez pa kuru laiku, lai es viņus uztaisu, ja man auditions pēc pāris dienām.

Kļūt par zvaigzni nav viegli.
-_-

Nākamnedēļ auditions pie lielajiem judgiem.
^_^

Šodien zvanīja no Xfaktora.
Teica, ka neesmu savas informācijas anketā norādījusi savas mātes pirmskāzu uzvārdu.
Viņiem vajagot.

Nē, man nav nekādu satriecošu jaunumu, vienkārši... tā ap sirsniņu palika siltāk, ka viņi nav par mani aizmirsuši.
Uz jautājumu par nākamajiem auditioniem, man neko konkrētu atbildēt nevarēja. Teica, ka vai nu piezvanīšot vai atsūtīšot epastu ar informāciju.
Tiesa... bez norādes: ja būs tikts tālāk.

Tad... varbūt ir tikts tālāk?
Diemžēl, to es neiedomājos pajautāt.
Bet tad atkal... vai viņi patiešām sēdēs un zvanīsies pēc informācijas visiem otrās noklausīšanās dalībniekiem, pat ja viņi nav tālāk tikuši?

Varbūt vajag atsākt dziedāt un jāpaskatās kādā stāvoklī Amidalas kleita?
Jānospodrina kronis?
Hmm...

Otrās noklausīšanās, sauktas par CallBack diena, sākās ļoti agri. Cēlos 4.00, jo bija prasība, lai jau 7.00 es būtu pie ExCel London, kas atrodas visai tālu no manas mājvietas. Paveicās, ka kaimiņš piekrita mani aizvest, jo liekas, ka lai nokļūtu ar sabiedrisko, man vispār nebūtu bijusi jēga iet gulēt.
Šoreiz man līdzi bija draudzene no darba vietas.
Tā, nu mēs te palikām pie manis vakarā un no rīta, piecos startējām uz DienvidLondonu.

( Tālāk )

Vakar bija mans pirmais Xfactora auditions.
Lai arī saņēmu savu pirmo yes un tajā brīdī mani pārņēma sajūtas, ka esmu teju laimīgākais cilvēks pasaulē, pat no priekiem apraudājos un sahugoju judg'us (šeit, Londonā, visiem (šovbiznesa vidē) patīk hugoties), šobrīd manas emocijas ir aprimušas un sajūsmu ir nomainījušas bažas par tālākajiem auditioniem.

Kā viss sākās?
Cēlos aptuveni 4.15 un devos uz pasākuma norises vietu.
Kad nonācu galā, mani priekšā sagaidīja no režģiem izveidots ejamais ceļš, nu kā lidostās, kur jāmet līkumi, līdz tiec līdz muitai un tā... Es biju nonākusi galā pēc 7.00 un man priekšā jau bija daudz cilvēku. Tā, ka tā režģa ejā, es paliku kaut kur pa vidu.
Lēca saule, sala kājasm, jo neiedomājos, ka vajadzēja divas zeķes uzvilkt, bet varēja būt sliktāk. Varēja snigt un līt, par to paldies Dievam, ka bija daudz maz skaidrs un saulains, pat ja saulīte bija ar zobiņiem.

Likās jau, ka šī būs viena, ellišķīga gara nīkšana, bet tad atkal... neviens jau neteica, ka tas būs viegli. Bruņojos ar pacietību, un aiz gara laika sāku runāties ar meitenēm, kas stāvēja rindā aiz manis. Viņas kopā ar mammu bija ieradušās no Eseksas.
Tad, kaut kādā brīdī viena no šīm meitenēm kaut ko sabazarēja ar vienu no organizētājiem un tas puisis mūs nekaunīgi aizveda uz rindas sākumu un voila es pēkšņi, kopā ar savām jaundraudzenēm, attapos pašā priekšā un pirmajās rindās. Blakus cilvēkiem, kas bija kampojuši visu nakti. Tā bija pārākā nekaunība, taču taisnības cīnītāja gars, manī tomēr klusēja.
Tā organizatora lūgums bija tikai, lai mēs pie skatuves būtu aktīvas un radītu laimīgā pūļa efektu.

Patiesībā, nemaz īpaši nevajadzēja piepūlēties, ar aizrautības feikošanu, jo tas, kas tur notika, patiešām bija interesanti. Daudz interesantāk, nekā, kad gaidīju savu kārtu "Okartes" auditionā. Tas, kā viņi filmē, un visu organizē. Tas ir pavisam cits līmenis. Bet, kurš gan par to šaubījās.
Interesantākais kuriozs: mēs aptuveni 45 minūtes gaidījām, kamēr helikopterkamerai uzlādēsies baterija. Helikopterkamera ir tāda kamera, kurai ir klāt vertoļota spārniņš un viņa tiek palaista gaisā un no gaisa filmē pūli.
Tad, mēs sagaidījām, kamēr tā kamera uzlādējas un mums vajadzēja aptuveni četras minūtes priecāties un lēkāt, kamēr tā kamera lidoja pāri galvām un filmēja. Helikopteris beigās "veiksmīgi" piezemējās tieši Temzas vidū un nogrima. Es nezinu vai ar viņu nebūtībā aizgāja arī safilmētais, taču organizētājs paziņoja, ka kopteris ir noslīcis, kas pūlī un organizētājos (kas man liek domāt, ka viņi īpaši nesatraucas par tādas dārgas tehnikas zaudēšanu, tiem mumrmuļiem nauda pilna pakaļa) izsauca neviltotu sajūsmu un mēs beidzot varējām doties uz auditionu.

Noklausīšanās notika lielā zālē "ExCel" London. Es nez, kas viņiem tas "ExCel" ir. Vai nu kaut kāda konferenču vieta, vai izstāžu zāle, nu vienalga. Katrā ziņā, tur bija daudz krēslu, kur sasēdināja, kamēr gaidi auditionu. Bet, tā kā, es pārsteidzoši biju nokļuvusi rindas sākumgalā, es uz tā krēsla necik daudz nepasēdēju. Drusku padzēru tēju un viss. Jau bija jāceļas un jāiet.
Noklausīšanās notika tādās, mazās būdiņās, kas tajā zālē bija aptuveni 20 gab. Katrā no tām, sēdēja divi tiesneši, kuri ar dalībnieku aprunājas un paklausās, kā viņš dzied. Mani tiesneši bija vīrietis un sieviete. Es viņiem ļoti patiku un viņi izteica neviltotu apbrīnu, kad atklāju, ka uz UKeju esmu pārcēlusies, lai piedalītos "Xfaktorā". Izdalīja man zelta biļeti, kas bija kā zīme, ka varu startēt tālāk.

Tad vēl priekšā bija pēdējā rinda. To izstāvot, es reģistrējos nākamajam auditionam.
Tagad manā rīcībā ir jau kaut kāds līgums, kurā ir daudz, daudz teksta, un man liekas, ka tur mazā drukā kaut kur pa vidu rakstīts, ka no parakstīšanas brīža mana dvēsele pieder Saimonam Kouvelam. Neesmu vēl parakstījusi to līgumu.
Nākamā daļa ir pirmdien, septiņos no rīta. Tajā man esot jādzied tā pati dziesma, kuru dziedāju pirmjā atlasē. No vienas puses, tas atvieglo izvēles mokas, no otras puses... pēdējās minūtēs izvēlētā, jo es līdz pēdējam brīdim nevarēju saprast, ko, lai dzied, "You Raise Me Up" nav tā dziesma, ar kuru es esmu gatava startēt tālāk. Tā īsti līdz galam nav mana dziesma.

Tas arī īsumā viss par pirmo auditionu.
Rīt priekšā grūtāka diena. Iešu gatavoties.
Lūdzu, lūdzu! Turiet par mani īkšķus, sūtiet savas labās domas un noskaitiet lūgšanas.
Paldies!

Rītvakar!
"Ala!"
Vajag dziedāt karaoki!

Pirms lidošanas stress ir atkal klāt.
:(

Vakar un šodien zvanīju uz Latviju un mani ļoti pozitīvi pārsteidza augstā sakaru kvalitāte.
Balsis tik skaidras. Tik pazīstamas un mīļas. Nekādas čerkstoņas, vai viļņošanās pa vidu. Nekā... Nekādas sajūtas, ka zvanu tālsarunu.
Drīzāk rodas iespaids, ka cilvēks, ar kuru runāju, atrodas tepat blakus. Otrā istabā. Rokas stiepiena attālumā.

Diez vai tas ir smartphonu nopelns?

Saņēmu savas lidmašīnas biļetes.
Cool!
Tikai man darbā aizmirsuši holidejus iedalīt.
Vai tu rekā... kam negadās...

Izskatās, ka aplikāciju iesniegšana pagarināta līdz 15.martam.
Diez ko tā... nav pieteikumu?

Katrā ziņā, es nesūdzos.
Tas nozīmē, ka es laikam droši varu izciemoties pa LV un neuztraukties, ka man pienāks paziņojums par audition'u laikā, kad esmu Latvijā.
^^

Grūti saplānot lietas, kad nav skaidrs, kad kas notiekas.

Aizgāju dejot Londonas ielās.
^^

Varbūt redzēts.
Bet baigi labs.

Nē, tas helikopteris nav man uzkritis uz galvas.
Es tur pat tuvumā nebiju.

Cheers!
^^