Apturi manu brūkošo torni...

« previous entry | next entry »
Nov. 3rd, 2012 | 09:53 pm

Katru izaicinājumu dzīvē varētu pielīdzināt kalnam, kurā tev jāuzrāpjas.
Reizēm ieraugot šo kalnu savā priekšā, sāc tajā skriet augšā un tikai pusceļā attopies, ka esi sācis rāpties nepareizajā pusē. Tā ir tik stāva, ka nav iespējams uzkāpt. Un rau, no tās puses ceļš aizvijas daudz lēzenāk. Varbūt tas ir garāks, bet vieglāk pieveicams.
Ko darīt?

Kāpt lejā.
Tikai dažkārt nokāpjot atpakaļ, vairs negribas meklēt lēzeno ceļu. Gribas atmest ar roku. Ak, lai nu paliek! Dies' ar visu!
Sameklēt sevī motivāciju turpināt nemaz nav tik viegli.
Izvēlēties vieglāko ceļu? Doties atpakaļ uz iemīto taciņu? Jo tā taču bija tik pierasti un ērti.
Lai iet ellē visi izaicinājumu kalni.

Nē, visticamāk es sev nekad nepiedotu.
Es meklēšu lēzenāko ceļu. Raudzīšos uz virsotni un sakožot zobus turpināšu sev iegalvot, ka tā ir mana virsotne.
Un kurš cits gan tajā uzrāpsies, ja ne es.

I'm so cold
Inside
Maybe just one more try...

saite | iepukstēt | Add to Memories

Comments {12}

pikaczu

(bez virsraksta)

from: [info]pikaczu
date: Nov. 4th, 2012 - 10:00 pm
saite

es sarakstu uz lapas visu, kas man jādara un tad cenšos par katru pozīciju saprast, ko no tā patiešām gribu es, ko no manis grib citi, tad par katru pozīciju padomāju, kur man patiešām būs nepatīkamas sekas, kur nepatikšanas nebūs uzreiz vai būs tikai tādas, ko kāds par mani padomās, beigās es atmetu lieko - nolemju kaut ko nedarīt. It kā nekas nav mainījies, pēc šādas procedūras, bet uz to mirkli paliek vieglāk. Vēl viena svarīga taktika ir koncentrēties tikai uz to, kas tiek darīts dotajā brīdī. Ja es sēžu parkā uz soliņa un elpoju svaigu gaisu, tad es tikai sēžu uz oliņa un elpoju, es nedomāju par tulkošanu, par bardaku, par neatbildētiem e-pastiem, u.t.t. Tas nav viegli, bet to var uztrenēt un ar laiku izdodas arvien labāk. Tā var iemanīties neizdzī sevi vairāk nekā ir nepieciešams uz doto brīdi un saglabāt spēkus nākamajiem raundiem.

Atpukstēt | Parent