|
[27. Jun 2016|01:35] |
Pārāk dīvains pēdējā laikā esmu. Vienu brīdi visas pasaules skumjas un te pēkšņi tāds pilnīgi pārlaimīgs dēļ tā, ka izdevies ierakstīt pērkonu, kas ārā pilnā ļaunumā ducina un tam visam pa virsu vēl pielikt ģitāru. Nekas, ka izrādās pirtiņai jumts caurs un tek tieši dīvānā, kurā man jāguļ. Toties pērkons ir ierakstīts un ieguvis melodiju, kas to papildina.
Tā vispār pizģets viss un mans mīļākais teiciens pēdējā laikā ir "life sucks and then you die". Atpakaļ padsmit gados. |
|
|
Comments: |
| From: | ecna |
Date: | 27. Jūnijs 2016 - 17:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Iemesls atgriezties cibā.
| From: | gaka |
Date: | 27. Jūnijs 2016 - 19:25 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, gaidīju īsto brīdi.
haha, jā. Tāpēc, lai gan draudziņu limits jau sen kā pārsniegts un it kā gribētos lentē redzēt svaigas asinis, grūti izmest vecos un nerakstošos - a ja nu šie pēc četriem gadiem gribēs ko pateikt? Karoč, traki.
| From: | gaka |
Date: | 27. Jūnijs 2016 - 21:44 |
---|
| | | (Link) |
|
āā, ir tāds limits? es tik sen nevienu jaunu neesmu pievienojis, ka nemaz to nezinu. Lasu tos pašus vecos, kurus pirms daudziem gadiem, ar dažiem izņēmumiem.
(samīļo)
fīl jū par skumju/neskumju daļu,.
| From: | gaka |
Date: | 28. Jūnijs 2016 - 00:53 |
---|
| | | (Link) |
|
(tas kas vajadzīgs)
kaut kāda dziesma sāka skanēt galvā, kur bija vārdi "fīl mīii".
| |