[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are 25 friends' journal entries, after skipping by the 25 most recent ones.
| Friday, December 12th, 2025 | ||
|
zivs |
9:29a | Un Pink Floyd ir stabils zelts. Es to piešķiru tiešām vērtībām – Siguldai, Laurai, un arī Eiž. Variet dirst ko gribat. Mēs ar Eiž pat neesam draugi, but I know where gold lays |
|
zivs |
9:20a | Sunim ir sex issue. Izvilks krānu. Esmu redzējis suņu erektētu pipeli. Diezgan ugli, no cilvēka uztveres – jēla sardelīte, ļoti tieva. Nefolk, labāk esi zirgs – tur ir ko redzēt, kad erektējas |
|
zivs |
8:56a | Kinematogrāfiski, mēs iegājām pirmajā bārā, pēc stundām ārā, vnk sēžot uz betona, aukstā slapjā draņķī. Bārā siltums, komforts. Ieejam, kur apmekletāju nav. Uzreiz pie letes, un stāvam, runājam, laipni reģistrējušies ar personālu, ka esam šeit. Neko nepasūtam, jo neko nevajag, paši nezina, vai vajag, bet no problem pasūtīt. Runājam, kā filmās, kad visa pasaule jau ir kino. Es sāku vēlāk raustīties, jo meibi paņemam tējas, jo vajag sasildīties. Uzrunāju sievieti bārmeni. Tējas viņiem nav. Psc. Runājam tālāk pohujā pie bāra letes. "Meibi paņemam šņabi", jautāju Eiž. Viņš vispār neko. Kopumā nepilna pusstunda, un mūs raidīja ārā. Zivs ir pazīstams ar diršanos. Es sāku jautāt pa punktiem, argumentēt, kāpēc mūs liek ārā. Eiž noraidīja ar skatienu "ai, ejam prom" |
|
zivs |
8:41a | Seklums ir tas, kas mani nogalina, un mēs bijām nejauši norunāti satikušies, un pirmie teikumi bija, ka mēs pārtvērām viens otru, kad piegāju viņam pie savas mājas. Komunikācija neapstājās ne brīdi. Viņš darīja arī šovus, kur kāds varētu nesaprast (not ever gay, you dumb fuck. jo iedomājos, ka lasa arī slimi prāti). Bāros mūs nelaida, pārbijušies mietpilsoņu personāls. Pilnīgs Pink Floyd |
|
zivs |
8:22a | Lēti rakstu. Defence nav nepieciešams ar tuvajiem. Un Eiž tajā naktī, satikts pirmo reizi dzīvē, ka mēs varējām dirsties, darījām, atsedzot visas bruņas, jo sit cik gribi, un tu saņem tikai kārtējo izpratni, kas ir otrs. Nav iespējams ievainot vienam otru. Kad nrg man ir, man patīk ja provocē. Eiž darīja, es tikai ieguvu, jo instagram ir pēdējais, ko gribētu. Es centos dot atpakaļ ar mieru, jo viņš provocēja domāt, viss bija cieņa. |
|
zivs |
7:07a | Ja sākt lielīties, tad esmu tik vecs, ka piedzīvojis mašīnas, kuras saprot: 10 goto 20 20 circle [parametri] goto 30 30 line [parametri] goto 40 ko visu bija jāievada ar roku, katru rakstzīmi, un adekvātus parametrus. vidusskolā bija uzdevums, un es ievadīju ar roku stīvu automašīnas zīmējumu, nokārtot ieskaiti. Vēlāk nāca IBM. Es sastapu jau kādā 1990, kad Windows nebija pat tuvumā. ES IEMĪLĒJOS UZREIZ. Tolaik DOS, un "advanced" Norton Commander, kas jau bija delikatese – redzams failu saraksts, viss diska tree. Es dzīvoju laikos, kad RAM luxury ir 512 KB. Es tā arī neesmu atslimis. Pirmajam no draugiem kompis mājās, un divi. Spēlējām smiedamies, naktīs. Pirmajam internets no draugiem. Neviens nevar teikt, tech nav mana mīlestība. Tā ir milzīga mīlestība, kopš satiku, bet joprojām neesmu pazaudējis galvu, jo mīlestība nekliedz |
|
zivs |
6:19a | Es esmu ZX-Spectrum. Sakrāju naudu, un wait what? Kad man bija nauda konsolei, pēkšņi krāmu tirgū nebija pieejams. Man vajag visu uzreiz. Es steigā sagādāju kartonu, uzrakstīju, gan jau palūdzis kādā veikalā treknu rakstāmo, un stāvēju uz Brīvības ielas, ar kaklā iekārtu uzrakstu pie ex-padomju elektronikas veikala, kur visi nerd apgrozās, "PĒRKU ZX-SPECTRUM". Tā stāv ubagotāji. No shit. Tā bija filma, no vēlāka laika atskatoties. Pēc pāris stundām viens neticīgi piegāja, sākām runāt. "Nu, tu esi psc" drusku smejoties, un izstāstot, ka lodētā plate viņam ir, un ja esmu ar mieru, ne preces izskatā, nu davai, bet jābrauc uz Jelgavu. Jau vēlā vakarā bijām Jelgavā. Nepievīla. Elektronikas plate, bet pieslēdz pie vecā tv un kasešu magnetofona, lādē spēli, kasetei atskaņojot alien trokšņus (lādējot bitus). Un viss iet. Kosmoss. |
|
zivs |
6:04a | Sāk veidoties orbītas, jo neviens vairs negrib/nespēj. Nedrīkst piesaukt, bet internets ārpus šejienes ir miris. Eiž cibā, klātienē esot, man atvēra acis uz nākamo lvl. Vnk tik līdzīgi prāti. Man tas ir 80's popmūzika, 8-bit, ir lvl, kur spēju pierakstīt sevi kā kasetē bitus. Jūs esat spēlējuši ZX-spectrum? |
|
zivs |
4:02a | Ko es daru, maznozīmīgu? Pirms mēneša, pālī bija drosme uzrakstīt ilgākā laika posmā jau trešo aizskarošo sms kaimiņam, stāvu zemāk, Putina atbalstītājam. Izklausās nekā "pālī. drosme. kaut kāds sms. absurds kaut kāds, mīslis" Es gadiem nevarēju pārkāpt sev, jo tiek turētas "draudzīgas" attiecības, un viņš mani sauc par draugu. Nu nespēju es pateikt "ej nahui, es tevi tikai pieciešu", bet definēju, ka stop, tu mani vari uzskatīt, bet mēs neesam draugi. Un atbildot, es teicu "labs kaimiņš". Arī tad melojot, jo cilvēks, ko labāk pat nepazītu. Viņam bija hard pat to norīt, ka uzliku barjeru. Pēdējā ziņa no 3 bija (no atmiņas) "tu esi pēdējākais urods. vispār neapjēdz, ka esi naglijs, kaut cēli baro putniņus. tāds ujoboks. nacists, kas nav iemācījies dzīves laikā pateikt "labdien"" Es to tagad varu pateikt arī sejā, arī citkārt, esot skaidrā, bet es to nedarīšu nekad. Viņš vnk neko nesapratīs, tikai ka es mēģinu apvainot, pat neuztvers msg, un tad karš full blown, dzīvojot vienās kāpnēs blakus stāvos. Normāli, mēs iesim garām viens otram auksti. Viss jau ir dzirdēts. Karš kāpnēs jau tagad būtu, un ja sāktos īstais, es uz viņu nešautu un nenodotu, ļautu aizmukt |
|
zivs |
3:30a | Naids pret "sarkanajiem" nav vienā dienā radies. Tās ir gadiem uzkrājušās detaļas, savāktas no ļoti dažādiem avotiem, pat no Krievijā dzīvojošas krievietes, ļoti sirsnīga cilvēka, kura stāstīja (pat 10 gadus jaunāka par mani), ka viņas reģionā bijusi staļina nometne, kur nāvei nolemto, necilvēcīgo darbu neizturējošo ķermeņus meta milzīgajā būvbedrē lejot pāri betonu, pārējie nometnes katordznieki. Katrs, kurš lēja betonu, varēja būt nākamais, ja fiziski neizturēs. Neatceros cik tālu no viņas mājām, daži km vai 100, tā vieta pastāv ar visiem terorā iebūvēto cilvēku ķermeņiem. Tik daudz stāstu man ir sakrāts, ka Hitlers salīdzinot ir mincītis, lol kaķītis. Noskatieties kaut vai Cargo 200 (krievu underground mākslas filma, ne propaganda). Mūsdienas. Vaibs pateiks visu, kā tas elpo vēl šodien. Un, godavārds, vēl neesmu izstāstījis nevienu, no kā satumsīs prāts, ko esmu uzkrājis. Tikai pirmo, ko atcerējos. Sarkanie ir jāsit Prodigy ritmā, visā skaļumā, ar lauzni, jebkur, pa zobiem, pāri galvai, pa ceļiem, ribām, salaužot katru kaulu. dejojot |
|
zivs |
2:48a | Iedomājoties par karu, es nevaru apgalvot par visiem, bet liela daļa mēs nezinam kā būtu, kaut ir sadomāti cēli priekšstati. Kāds neslēpj, ka mestos bēgt, kāds jau pierādījis, esot Zemessardzē tagad. Es, nestabila psihe, un līdz dziļumam pārplēsts sirdī, bez jebkā, ko zaudēt, un nedievinu dzīvot, neredzu kāpēc bēgt, un ja padoties, tad nogalinot vismaz vienu iebrucēju, lai tad mani nogalina pārspēks, mēģinot mani paņemt gūstā. Ar mazāku alko reibumu, es ceru, es spētu noderēt arī ar savu imobilitāti. Mans uguns pret okupantiem ir jau pārbaudīts. Barikādes vēl nebija sākušās. Bija pirmais uzsaukums pa tv: nākt aizsargāt Latvijas TV ēku. Es saģērbos uzreiz. Cik man varēja būt ap to laiku? 19? Mamma aizsprostoja ceļu, nekur es neiešot. Redzot, ka viņa ir mūris, un bez brutalitātes garām netikšu, draudēju, ka kāpšu gar lodžiju, 8. stāvā, pie kaimiņiem. Laikam pat biju gatavs. Nolaida rokas, palaida garām. TV ēkā ierodoties nakts sākumā, bija scary as fuck – "lielie aizsargi" izrādās esam vēl + 20 pusmūža sievietes. Bet tās bija pirmās minūtes no barikādēm. Tad tikai sāka nākt klāt. Es zinu kāpēc mirt. Par latviešu meiteņu drošību un naidu pret sarkano ļaunumu. Tas nav tik sekli. Manī deg tas, kāpēc mira 1918. Come on, labāk ir izdzīvot, kad ienaidnieks salien atpakaļ sev tūplī |
|
zivs |
2:38a | [info]covid_19: Gnidris nenomīzīs. Jo, rokot interneta rensteles, ko publicēt par žīdiem, pat nepamanīs, ka karš sācies. |
|
zivs |
2:31a | Redits ir new instagram. Tu esi plaši aicināts uzdot jautājumus cik reizes dienā mazgāties, un ko darīt ja gf neskuj kreiso padusi, publicēt lētus prankus, lolcats. Esmu pārformulējis ļoti neērtu jautājumu dažādos veidos, ievērojot visas filtra prasības. Visās versijās = refuse 100%. Internets ārpus cibas ir dead. Varu pateikt kāds jautājums tas bija (jau pierediģētu max politkoretu): How in one word could be named Bolsheviks, Soviets, Communists and nowadays Russia? Atbildi es jau biju sev noformulējis. Gribēju vnk iekustināt auditoriju, ka tas viss ir nīstams ļaunums. Mana atbilde = reds |
| Thursday, December 11th, 2025 | ||
|
zivs |
10:40p | Noderīgs teksts, ja kādam cibiņam ir blaktis, vēl sākušās nesen, tb jauniņais. Tas ir gandrīz nepieveicams spēles boss. Redditā lasīju, ka pat izjuka jaunas attiecības, ne vnk "Laura neatbrauca palikt pa nakti". Tik scary shit. ( šeit ) |
|
zivs |
10:00p | Mazie apakšīrnieki. Ieviesās pirms mēneša, vaibs ir kā krievu okupanti pēc 1945. Ierodas daudz, un tik rodas klāt, skraida piedirstās trennūzenēs, un uz nebēdu vairojas. Tā kā blaktis tiek max apkarotas, un joprojām vēl var palaimēties kādu noķert, tarakāni vispār neinteresē. Ja kāds ir pa ceļam, aizslauku malā vai nospiežu, citādi pohui. To šeit ir simtiem, virtuvē brīvi redzami, pat nāk uz istabām. Kāpēc po? Esmu jau vienreiz iznīcinājis veselu civilizāciju vienā naktī, kad dzīvoju šeit jaunībā. Es vnk necīnos, un ja gribētu – vienā setā. Blaktis ir insane level, nepieveicams pretinieks, un posta arī miegu, izskatu, pat attiecības (jo Laura neatbrauca reiz šurp, kad bija LV). Tarakāni ir tikai vizuāls efekts virtuvē. Lūk, tagad domāju par manu vakar sagatavoto sacepumu, kurš ir virtuvē ar atklātu virsmu. Cik paaudzes jau esmu nodrošinājis viņiem vairoties? Ar bagātīgām olbaltumvielām, ideāli okupantiem no 1940-ajiem – piedirst vietējos un savas trenūzenes – skriet un vairoties. Laura šeit dzīvojot, redzot tizlā tipa krieveni ar bērnu ratiņiem (jo krievi nenozīmē = slikts by default, un cenšos atbrīvoties no veciem priekšstatiem), nespēja noslēpt "kārtējā krievene piedzemdējusi". Manas asociācijas par tarakāniem. |
|
zivs |
9:29p | Neticu, ka Tu tādu jautā. Not you. Citās ziņās, priecājamies, ka Eiž ir atradies |
|
zivs |
7:38p | Runāt vajag. MI vairs nav. Sevī nespēju visu izmalt. Jā tieši tik lupata. Kad vairs nespēj pārvērst to šovā vai satīrā, bet sāc gruzīt, ir red flag. Dzīvnieki, kad vairs nerotaļājas, ir veci vai slimi. UPD: Un ārā uzmetis vēl alko, - "kad vairs nav smieklīgi" vēl nav pienācis. Esmu redzējis, kad vairs nav smieklīgi. Tas bija smieties līdz asarām par mammas psihi, kad viņa stāstīja līķu ainas blakusdzīvokļos. Un tad, kad tas bija viņai līdz klīnikai, mosties naktīs, raudot klusām pie sevis ciešanās, dzirdot kārtējo slepkavību, līķu pārkrāmēšanas, "dēliņ, es zinu, ka tev ir jāklusē. Mums jāklusē, mēs tur neko nevaram darīt", un savelk seju īdošās klusās asaras, tad tiešām vairs nav smieklīgi |
|
zivs |
6:51p | Sapņi ir krēzi. Pārstāstīt nope, ne tuvu nesanāks, bet daudz arī no realitātes. Šonakt parastais, kad kāds bez uzbrauciena jautāja par nu jau ieilgušo. Es atjokoju, "kad nauda beigsies", klusībā domājot, ka šoreiz tomēr nedaudz agrāk. Ir 19:00, jāiet pakaļ. Bija mājās tik vēl palicis, lai anestezētu domas. Kad beigsies drinks, es redzēšu pilnā spektrā. Vairs nebūs iespēju aizliet acis "tik vēl šodien neturēt to acu priekšā". Man ir tik nenormāli bail. Es un jūs apdir..os, saskaroties ar šī brīža manu realitāti, kad alko izvēdināsies. Hype, saprotot, kas notiek, kur atrodos, vairs pat alko nespēj aizklāt, tikai palēnināt pulsu. UPD: Es tādu jau redzēju 90's, uz speed pirmo reizi piedzīvojis dzeju, ko pierakstīju pats nezinādams ko rakstu, šeit jau citētu: "Bedre. Miesā zils slīkstošais tverās pie zara, glābiņu meklēdams. Galvu no dubļiem pabāzis, tas pārlaimīgs izspļauj mutē krājušos zampu – “Vēl brīdi, uzkrāt spēkus”, ar katru reizi vājāks kļūdams." |
|
zivs |
5:29p | Parādījās konsp. teorija. It kā kāda starpība, cikos sākt dzert. Bet ja sāc agrāk, jāiepērk lielāks apjoms. Vot! Atkodām patieso iemeslu – efektīvāk pildīt kasi |
|
zivs |
4:40p | Negribēju komentēt pie Disfigurator, jo tur jau Ctulhu visu čatu aizd..rsis, un nogrims doma. Ctulhu komentēt arī negribu. Par laimi ļoti ļoti aprobežots profesors, kurš tāpēc arī neko nespēs mainīt. Ja Ctulhu ko spētu mainīt, Ziemeļkoreja novaidētos un ielīstu stūrī slēpties. Zemē izmests laiks un enerģija ar to ļaundabīgo organismu sarunāties. Alkohola jaunie laiki: +/- efekts. Ir bijušas vairākas reizes, kad aplauzos. Bet kas ir aplauziens, ja tevi atturēja, un pārmijas aizveda labākā virzienā. Otrs ir pie kases dzirdētais: "Tagad jāsāk dzert agrāk". Arī true. Es bieži nosēžu līdz slēgšanas laikiem, negribot nekur iet. Ja slēgtu pusnaktī, es bieži līdz 23:45 nepaceltu pakaļu. Svētdien, ja jāsāk, jāsāk jau 17:45. Citas narkotikas: Aizliegums ir ienesis vājprātīgu noziedzības vilni, ne pašas narkotikas. Turklāt, arī bīstamību produktā. Ja aizliegumu atceltu, kriminālās shēmas, drogu tirgus vardarbība sabruktu kā kāršu namiņš vienā dienā. Un tas pats ar kvalitāti, – ne no rensteles, kad kādi atmet kedas, bet kontrolētu produktu. Protams, to ir jākontrolē, jāveic informēšana, atturēšana no vieglprātības. Un jau zināms, ka esmu pamatīgi instruējis savu bērnu, ka legāls/nelegāls ir pilnīgs bullshit. Pastāstot, bez glorificēšanas vai demonizēšanas, reālo scēnu, un ļoti brīdinājis par reālām aizām, kurām pat netuvoties. Viņu pat neinteresē mēģināt, vismaz pagaidām. |
|
zivs |
4:08a | Un vēl par manu nepīkstēšanu par fiziskajām sāpēm. Par garīgajām es te raudu pilnā sparā. * es tikko, pirms dienām norāvu ādu no pirkstu locītavām. Pamatīgas brūces. Es pat nepamanīju. Jo viss ir dzīvnieka sajūtu kombo. Kurš tur pamanīs pirkstus? * Lauras mājās, viņas tētis pamanīja grillētu redeli uz manas rokas. Es ātri noignorēju "ai, pālī apdedzināju, sīkums", un pievērsos turpināt iesākto sarunu. Nu apdegums, ka var redzēt redeles konfigurāciju. Lauras tētis "nu jā, tā jau neteiksi, bet uzreiz "sīkums"". Noniecināja, ka lēta atruna, tēlojot tizlu varoni būtībā. Es neko, lai domā, ka piedirsu bikses. Es pat neatceros. Droši vien bija "Au, fak", un atrāvu roku no nokaitētas plīts. * pērn atsist galvu, ka notecināti 200 ml, pēc izmestā tekstila spriežot, kas joprojām ir lodžijā, 200L maisā, bet būs jāmet ārā. tur ir cilvēks noslepkavots, asiņu laukumu apmēros spriežot. Es vnk biju nesapratnē, kas tā par hūniju, un pālī nevarēdams saprast, kas noticis, apgūlos un aizmigu. * tajā pašā vasarā salauzu ribas, arī pālī smagi krītot pret stūri. lūk, grūti bija elpot un gulēt. nenormāli sāpīgi. * vēl tajā pašā vasarā salauzu pēdas īkšķi pret mēbeli. sāp ahūni staigāt. ārsts teica, neko, vnk gaidi. 1,5 mēnesis, staigāju, klusējot, lai dzīst. * vēl tajā rudenī ieplaisāju uz mokika pēdu. tuvu nevarēju pastaigāt 2-3 dienas, bet staigāju caur ahūnām sāpēm. un tad kliboju 1-2 mēnešus, vairāk nekā parasti. no word, tikai iekliedzos reizēm. Tas viss bija pālī iegūtas traumas. ar kurām skaidrā es dīloju tik daudz, lai mazāk sāp kustībās. Bet jaunībā, * salauzis atslēgas kaulu, es piecēlos, un ar otru roku nesu sadragāto velo mājās, un neturējos pie ārsta rekomendācijām, es turpināju ikdienu kā vnm, tikai gulēju bez spilvena, lai ātrāk sadzīst. * Salauzts celis. Es turpināju šoka anestēzijā vēl iet pusstundu, līdz vnk breakdown. No cry. un tad Grieķijas mūķene mani aizveda uz "traumām" Sarkandagavā. pēc mēneša es jau minos 90km dienā pa Norvēģijas kalniem. * Nopisties UK no velo (1997) minoties mašīnas ātrumā, plaukstas lupatās, gaļa. es pilnīgā šokā, tumsa acīs. Pārgāja tumsa un ģībonis, ievilku elpu, un minos tālāk full speed, jo bija jāpaspēj nodot attīstīt filmiņu pirms brīvdienām. Garīgi es pat 5% neturos tik. Bet fiziskā necaursitamība, ir bļ., NATO braucošie metāla bunkuri varētu sapņot par tādu. Un mani nemācīja neraudāt, "būt vīrietim, saņemties". Es nekad to nejutu kā sevis pārvarēšanu, izturību. Man tas bija norm. Tikai 52-gados atskatoties, ka hell cik bijis kruta. Un jā, tā ir dāvana, ne nopelns |
|
zivs |
1:42a | |
|
zivs |
1:00a | |
|
zivs |
12:12a | Sunim aknas sagāja burciņā. Medicīniski manipulēti iekšējie orgāni. Līdzīgi kā ar urīnpūsli, kad tā funkcijas novada ārpus slēgta ķermeņa, un jānēsā plastikāta maisiņš piestiprināts ārpusē pie ādas. |
| Wednesday, December 10th, 2025 | ||
|
zivs |
11:32p | Es domāju, jāliek uz ziemeļniekiem. Viņu psiholoģiskais horror, supernatural, neizstāstītā mistērija, drāma, ziemeļnieku vēsā estētika, drive. Jau nedaudz atkusušajam, mirušajam alpīnistam būs the must. Pilnmetrāžas filma Midsommar (2019), savulaik, ļoti aizķēra. Bet nu, es tādas neskatos ikdienā. Tas ir ekskluzīvs kinoseanss pat pierastajā vidē, ar mājas tech aprīkojumu, kad neēd vienlaicīgi, bet viss esi atvērtā frekvencē, fokusēts kinodarbam |